1
f
AUGSTSPRIEGUMA TĪKLS KONCERNA KONSOLIDĒTAIS
UN
AS "AUGSTSPRIEGUMA TĪKLS"
GADA PĀRSKATS
par gadu, kas noslēdzās 2022. gada 31. decembrī
Sagatavots saskaņā ar
Eiropas Savienībā apstiprinātajiem
Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem
2
Informācija par Koncernu un Sabiedrību
3
Galvenie finanšu un darbības rādītāji
5
Vadības ziņojums
7
Ziņojums par valdes atbildību
30
Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati:
Peļņas vai zaudējumu pārskats
32
Visaptverošo ienākumu pārskats
33
Pārskats par finanšu stāvokli
34
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
36
Naudas plūsmas pārskats
37
Konsolidēto un atsevišķo finanšu pārskatu pielikumi
40
SATURS
3
INFORMĀCIJA
PAR KONCERNU
UN SABIEDRĪBU
MĀTESSABIEDRĪBAS NOSAUKUMS
MĀTESSABIEDRĪBAS JURIDISKAIS
STATUSS
MĀTESSABIEDRĪBAS REĢISTRĀCIJAS
NUMURS, VIETA UN DATUMS
000357556
Rīga, 2001. gada 28. decembris
Veikta pārreģistrācija Komercreģistrā 2004. gada 13. novembrī ar vienoto reģistrācijas numuru
40003575567
ADRESE
Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073, Latvija
MĀTESSABIEDRĪBAS
PAMATDARBĪBAS VEIDS
Elektroenerģijas apgāde, NACE kods 35.12
KONCERNA PAMATDARBĪBAS VEIDS
Elektroenerģijas apgāde, NACE kods 35.12. un cauruļvadu transports, NACE kods 49.50
MĀTESSABIEDRĪBAS AKCIONĀRS
Latvijas Republika (100%)
4
VALDES LOCEKĻI UN VIŅU
IEŅEMAMIE AMATI
Gunta Jēkabsone – valdes priekšsēdētāja
Imants Zviedris – valdes loceklis
Gatis Junghāns – valdes loceklis
Mārcis Kauliņš – valdes loceklis (līdz 17.09.2022.)
Arnis Daugulis – valdes loceklis
PADOMES LOCEKĻI UN VIŅU
IEŅEMAMIE AMATI
Kaspars Āboliņš – padomes priekšsēdētājs
Olga Bogdanova – padomes priekšsēdētāja vietniece
Armands Eberhards – padomes loceklis
Madara Melne – padomes locekle (līdz 08.02.2022.)
Aigars Ģērmanis – padomes loceklis
LĪDZDALĪBA CITĀS SABIEDRĪBĀS
AS "Conexus Baltic Grid'" (68.46%)
PĀRSKATA PERIODS
REVIDENTA VĀRDS UN ADRESE
ATBILDĪGĀ ZVĒRINĀTĀ REVIDENTE:
2022. gada 1. janvāris – 2022. gada 31. decembris
SIA ''PricewaterhouseCoopers'',
Komercsabiedrības licence Nr.5
Krišjāņa Valdemāra iela 21, LV-1010
Ilandra Lejiņa, Sertifikāts Nr.168
5
GALVENIE FINANŠU
UN DARBĪBAS
RĀDĪTĀJI
6
GALVENIE FINANŠU UN DARBĪBAS RĀDĪTĀJI
Koncerns*
Mātessabiedrība
2022
2021
2022
2021
2020
2019
2018
FINANŠU RĀDĪTĀJI
Ieņēmumi, tūkst. EUR
351 132
182 699
296 000
125 787
146 849
184 742
193 866
EBITDA, tūkst. EUR
72 534
69 143
40 319
35 578
42 351
40 515
1 642
Peļņa, tūkst. EUR
16 160
10 097
10 990
54 846
9 999
7 067
4 677
31.12.2022.
31.12.2021.
31.12.2022.
31.12.2021.
31.12.2020.
31.12.2019.
31.12.2018.
Aktīvu kopsumma, tūkst. EUR
1 276 497
1 232 245
957 791
909 279
905 527
221 934
193 000
Pašu kapitāls, tūkst. EUR
631 287
647 812
447 520
465 343
384 809
69 956
70 344
Aizņēmumi, tūkst. EUR
182 797
198 060
100 367
99 966
203 284
-
-
Pamatdarbības neto naudas plūsma, tūkst. EUR
69 688
60 387
38 055
32 745
48 181
20 423
7 236
Nauda un īstermiņa depozīti, tūkst. EUR
103 010
63 190
92 043
48 514
57 225
48 216
106 637
FINANŠU KOEFICIENTI
Likviditātes kopējais koeficients (≥1.2)**
1.7
1.0
2.5
1.7
4.8
1.1
3.8
EBITDA rentabilitāte
21%
38%
14%
28%
29%
22%
1%
Pašu kapitāla īpatsvars (≥35%)**
49%
53%
47%
51%
42%
32%
36%
Neto saistības pret EBITDA (≤5.0)**
1.1
1.9
0.2
1.4
3.4
-
-
DARBĪBAS RĀDĪTĀJI
Latvijas lietotājiem pārvadītā elektroenerģija, GWh
6 193
6 312
6 193
6 312
5 961
6 012
6 051
Pārvadītā dabasgāze, TWh
31.4
39.3
-
-
-
-
-
Vidējais darbinieku skaits
878
868
522
534
546
552
548
EBITDA - peļņa pirms nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu nolietojuma, amortizācijas un vērtības samazinājuma, no meitassabiedrības saņemtajām dividendēm, finanšu ieņēmumiem, finanšu izmaksām un uzņēmumu ienākuma
nodokļa
Likviditātes kopējais koeficients = apgrozāmie līdzekļi/īstermiņa saistības (neietverot refinansējamo īstermiņa aizņēmuma daļu)
EBITDA rentabilitāte = EBITDA/ieņēmumi
Pašu kapitāla īpatsvars = pašu kapitāls/bilances kopsumma
Neto saistības = saistības – nauda – īstermiņa depozīti
*Koncerna finanšu un darbības rādītāji norādīti par finanšu gadiem pēc izšķirošās ietekmes iegūšanas AS ''Conexus Baltic Grid''.
**Pie finanšu rādītājiem iekavās norādīti Mātessabiedrības izvirzītie mērķa rādītāji.
VADĪBAS
7
VADĪBAS
ZIŅOJUMS
8
NOZĪMĪGI FAKTI UN NOTIKUMI
S&P Global Ratings AS ''Augstsprieguma tīkls'' un ''Conexus Baltic Grid'' kredītreitingus atstāj nemainīgi augstus
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" pēc Latvijas valsts kredītreitinga pārskatīšanas un nākotnes perspektīvas noteikšanas no
stabilas uz negatīvu, 2022.gada decembrī paziņojusi, ka nemainīs Latvijas pārvades sistēmu operatoru kredītreitingus un tie paliek nemainīgi augsti –
AS "Augstsprieguma tīkls" (turpmāk arī – AST vai Mātessabiedrība) kredītreitings saglabājas A- līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu, savukārt AST
meitas sabiedrības AS "Conexus Baltic Grid" (turpmāk arī – Conexus vai Meitassabiedrība) kredītreitings tiek saglabāts BBB+ līmenī ar stabilu nākotnes
perspektīvu.
Baltijas jūras valstu līderi samitā paraksta deklarāciju par enerģētisko drošību reģionā
2022. gada 30. augustā Dānijā notikušajā Baltijas jūras valstu samitā, kas veltīts enerģētikas drošības jautājumiem, tika parakstīta vienošanās par ciešāku
sadarbību enerģētikas jomā, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, vienlaikus veicinot klimata neitralitāti Eiropas Savienībā
(turpmāk arī - ES). Samitā paziņots arī par ES Kopējo interešu statusa piešķiršanu Latvijas – Igaunijas kopīgajam atkrastes vēja parkam ELWIND, kas
turpmākajā projekta virzībā ļaus tam piesaistīt ES finansējumu.
Darbu uzsācis Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu Reģionālais koordinācijas centrs
2022. gadā darbu uzsāka trīs Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru (turpmāk arī - PSO) – Igaunijas "Elering", Lietuvas "Litgrid" un
Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls", veidotais Baltijas reģionālās koordinācijas centrs (turpmāk arī - Baltic RCC) Tallinā, kura pamatuzdevums ir koordinēt
elektroenerģijas sistēmu attīstības plānošanu, kā arī saskaņot atsevišķas operatoru ikdienas darbības elektroenerģijas apgādes drošuma garantēšanai.
Nepieciešamību pārvades sistēmas operatoriem izveidot reģionālos koordinācijas centrus nosaka Eiropas Savienības Tīras enerģijas paketē iekļautie
regulējumi. Reģionālā koordinācijas centra pārvaldība tiek nodrošināta pēc visu trīs Baltijas valstu vienlīdzīguma principa – katram operatoram jaunajā
struktūrā pieder vienāds kapitāla daļu skaits.
Atklāts Tārgales sauszemes vēja parks
2022. gada 15. septembrī atklāts lielākais sauszemes vēja parks Latvijā. Enerģētikas grupai "Utilitas" piederošais vēja parks atrodas Ventspils novada
Tārgales pagastā un ir pieslēgts AS "Augstsprieguma tīkls" 110 kV tīklam, izbūvējot pieslēgumu jaunajā AST apakšstacijā "Tārgale". Vēja parks sastāv no
14 modernām turbīnām, ko piegādājis pasaulē vadošais turbīnu ražotājs "Vestas". Parks gadā saražos līdz 155 GWh zaļās elektroenerģijas, kas ir
pietiekami, lai nosegtu vairāk nekā 50 000 mājsaimniecību gada enerģijas vajadzības. Tārgales vēja parks būtiski palielinās vēja enerģijas īpatsvaru
Latvijā, un tas ir arī nozīmīgs solis ceļā uz aktuālo enerģētikas, drošības un klimata izaicinājumu risināšanu Baltijas reģionā.
Apstiprināts elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns laika periodam no 2023. gada līdz 2032. gadam
AST desmit gadu attīstības plāns, ko 2022.gada oktobrī apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk arī - SPRK), paredz
turpināt darbu pie elektroapgādes un pārvades sistēmas drošuma stiprināšanas, tai skaitā ieviešot digitālus risinājumus, lai sagatavotu pārvades tīklu
9
sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem, kā arī radītu priekšnoteikumus liela apjoma atjaunīgās elektroenerģijas nonākšanai tīklā. Laika posmā
līdz 2033. gadam AST attīstībā plāno ieguldīt 500.5 miljonus eiro, tai skaitā 210.5 miljons eiro Baltijas valstu sinhronizācijā ar Eiropas elektropārvades
tīkliem. Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas elektropārvades tīkliem ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas stratēģiskais mērķis, ko apliecina piešķirtais
līdzfinansējums 75% apmērā no Eiropas Savienības fondiem. Eiropas Savienības līdzfinansējuma piesaistīšana būtiski samazina plānoto ieguldījumu
ietekmi uz elektroenerģijas pārvades tarifu.
Latvijā tiks uzstādīti trīs sinhronie kompensatori sinhronizācijai ar Eiropas pārvades tīklu
Pēc Baltijas valstu pārvades tīklu sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīklu, katrai valstij būs jāveic tīkla frekvences regulēšana, nodrošinot arī nepieciešamo
sistēmas inerces apjomu sistēmas stabilitātei. Lai nodrošinātu nepieciešamo inerci energosistēmā, Latvijā tiks uzstādīti trīs sinhronie kompensatori.
2022.gada oktobrī AST parakstīja līgumu par trīs sinhrono kompensatoru piegādi un uzstādīšanu. Sinhrono kompensatoru projektu realizēšana tiks
līdzfinansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility - CEF), kas ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības
finansēšanas instrumentiem enerģētikas sektorā, kas izveidots, lai veicinātu izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju, veicot mērķtiecīgus
ieguldījumus infrastruktūrā Eiropas līmenī. 75% no sinhrono kompensatoru projektu attiecināmajām izmaksām segs CEF piešķirtais līdzfinansējums.
Parakstīts saprašanās memorands par enerģētikas infrastruktūras operatoru kiberdrošības centra izveidi
Ar mērķi stiprināt Latvijas enerģētiskās infrastruktūras kiberdrošību, Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls”,
vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators AS “Conexus Baltic Grid” un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas
institūcija CERT.LV parakstījuši savstarpējās saprašanās memorandu par enerģētikas infrastruktūras operatoru kiberdrošības centra izveidi un
pārvaldību, tādējādi arī attīstot visu institūciju savstarpējo sadarbību. Enerģētikas infrastruktūras operatoru kiberdrošības centra izveidošana ir pirmais
solis, lai veidotu kiberdrošības spējas, kas būtu specifiski vērstas uz enerģētikas sektoru. Tas ir svarīgi apstākļos, kad visā valstī pieaug kiberdrošības
incidentu skaits, īpaši pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
VADĪBAS ZIŅOJUMS
Komercdarbības modeļa apraksts
Augstsprieguma tīkls koncerns ir viens no lielākajiem energoapgādes komersantiem Baltijā, Koncerna pamatdarbība ir elektroenerģijas pārvades
sistēmas operatora funkciju nodrošināšana, energoapgādes sistēmas aktīvu efektīva pārvaldība, dabasgāzes pārvade un uzglabāšana.
2022. gada 31. decembrī Augstsprieguma tīkls koncerna struktūru veido komercsabiedrību kopums, kurā izšķiroša ietekme ir mātessabiedrībai AS
"Augstsprieguma tīkls" un kurā ietilpst meitassabiedrība AS "Conexus Baltic Grid". Koncerns ģeogrāfiski darbojas Latvijas teritorijā. Informāciju par
līdzdalības daļu Meitassabiedrībā un tās atrašanās vietu skatīt 11. pielikumā.
10
AS ''Augstsprieguma tīkls'' kopīgi ar Igaunijas un Lietuvas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoriem ir izveidojis Baltijas valstu elektroenerģijas
sistēmu reģionālo koordinācijas centru "Baltic RCC" OÜ, kas reģistrēts Igaunijā. Informāciju par līdzdalības daļu asociētajā sabiedrībā un tās atrašanās
vietu skatīt 11. pielikumā.
Visas (100%) AS "Augstsprieguma tīkls" akcijas pieder valstij, un to turētāja ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija, no 2023. gada 14. februāra - Klimata
un enerģētikas ministrija (papildus informāciju skat. nodaļā ''Apstākļi un notikumi pēc pārskata perioda beigām'').
Augstsprieguma tīkls koncerna struktūra ir organizēta trīs darbības segmentos – elektroenerģijas pārvade, dabasgāzes pārvade un dabasgāzes
uzglabāšana. Dalījums veikts, pamatojoties uz Koncerna iekšējo organizatorisko struktūru, kas veido pamatu segmentu darbības rezultātu uzraudzībai
un kontrolei. Vairāk informācijas par darbības segmentiem, kā arī Mātessabiedrību skatīt sadaļā "Darbības segmenti".
Augstsprieguma tīkls koncerna vispārējais stratēģiskais mērķis ir nodrošināt Latvijas energoapgādes drošumu, sniegt nepārtrauktu, kvalitatīvu un
pieejamu energoapgādes pārvades pakalpojumu, kā arī īstenot valstij stratēģiski svarīgo energoapgādes aktīvu ilgtspējīgu pārvaldību un sekmēt to
integrāciju Eiropas Savienības iekšējā energoresursu tirgū.
Mūsu misija ir nodrošināt nepārtrauktu, drošu un ilgtspējīgi efektīvu energoapgādi visā Latvijā.
Vērtības
11
DARBĪBAS VIDES RAKSTUROJUMS
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā 2022. gadā radīja milzīgus izaicinājumus ne tikai Eiropas valstīm, bet visai pasaulei un visās nozarēs un jomās, bet, jo
īpaši enerģētikā. Visa civilizētā pasaule darīja visu, lai samazinātu vēsturisko atkarību no Krievijas energoresursiem, lai tādā veidā maksimāli samazinātu
Krievijas spējas finansēt uzsākto karu Ukrainā. Jo īpaši sekas šai atkarību izjuta Eiropa, jo pēc 2022. gada 24. februāra sākās energoresursu cenu kāpums
un neskaidrības saistībā ar energoapgādes piegādes avotiem. Šajā laikā tika pieredzēti daudz augstāki cenu pīķi un jauni cenu rekordi pasaules tirgos.
Elektroenerģijas tirgus
2022. gadā gan Latvijā, gan arī Eiropā turpinājās elektroenerģijas cenu kāpums, kas aizsākās 2021. gada vasarā. Elektroenerģijas cenas piecu mēnešu
nepārtrauktais cenas pieauguma maratons apstājās 2022. gada augustā, kad mēneša vidējā Latvijas elektroenerģijas cena sasniedza vēsturiski augstāko
līmeni 467.75 EUR par megavatstundu (MWh). Pēc 2022. gada augusta vidējā elektroenerģijas cena Latvijā sāka lēnam samazināties, kā rezultātā gada
vidējā cena bija 226.91 EUR/MWh, kas attiecībā pret 2021. gadu viedo pieaugumu 156% apmērā.
Kraso cenu pieaugumu izraisīja vairāki apstākļi, kam pamatā bija Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā reakcija - bažās par energoresursu pietiekamību
gaidāmajā ziemā, vasaras mēnešos Eiropā dramatiski pieauga gāzes cenas, kas uz gada beigām pakāpeniski samazinājās, tāpat cenu pieaugumu sekmēja
Baltijas valstu un Somijas atteikšanās no elektroenerģijas importa no Krievijas un Baltkrievijas.
Papildus cenu pieaugumu veicināja karstais laiks Eiropā, kā rezultātā pieauga energopatēriņš dzesēšanas vajadzībām un samazinājās ūdens pieplūde
hidroelektrostaciju rezervuāros Skandināvijā.
2022. gadā Latvijā tika saražotas 4 794 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 14.5% mazāk nekā pirms gada, savukārt kopējais Latvijas
elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 3.7%, sasniedzot 7 106 GWh gadā.
Samazinoties patēriņam un vēl vairāk - ražošanai, 2022. gadā pieauga elektroenerģijas imports - no kaimiņvalstīm tika saņemtas 2 311 GWh
elektroenerģijas jeb par 30.4% vairāk nekā 2021. gadā, secīgi Latvijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 67.5% apmērā (samazinājums par 8.52
procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu).
2022. gads iezīmējas ar atjaunojamo resursu ģenerācijas pieaugumu - Daugavas hidroelektrostacijās saražots par 1.3% vairāk, vēja elektrostacijās - par
34.5% vairāk, mazajās hidroelektrostacijās saražotā apjoms ir palielinājies par 13.3% un būtiski - par 122% - pieaudzis saules elektrostaciju saražotās
elektroenerģijas apjoms. Tiesa, to kopējais devums Latvijas elektroenerģijas kopējā bilancē vēl joprojām ir nebūtisks jeb 0.11%.
Savukārt, fosilā kurināmā stacijās vērojams ražošanas kritums - lielajās koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas apjoms ir samazinājies par
36.9%, mazo koģenerācijas staciju devumā turpinās pēdējos sešus gadus vērojamā stabilā lejupslīde ar 67.5% kritumu 2022. gadā, ar biomasu saražots
par 5.9% mazāk, ar biogāzi - par 9.4% mazāk.
Izmaiņas ražošanas struktūrā saistāmas ar augsto gāzes cenu, kā rezultātā lielās koģenerācijas stacijas no marta līdz augustam darbojās minimālā
režīmā, kā arī jaunu vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanu tīklam.
12
Ņemot vērā Baltijas valstu lēmumu samazināt elektroenerģijas importu no Krievijas un Baltkrievijas no 2022. gada marta un pilnīgu atteikšanos no
Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas no 2022. gada maija Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā dēļ, gada griezumā imports no šīm valstīm ir
krities par 77%, salīdzinot ar 2021. gadu, un bija 1 095 GWh apmērā.
Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas imports uz Baltiju tika aizstāts ar Eiropā saražoto elektroenerģiju - kopumā tam pieaugot par 20%. Importētas
12 716 GWh elektroenerģijas: 6 823 GWh no Somijas (pieaugums par 6%), 4 947 GWh no Zviedrijas (pieaugums par 43%) un 946 GWh no Polijas
(pieaugums par 38%).
Dabasgāzes tirgus
Kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms Latvijā sasniedza 31.4 TWh, tas ir par 20% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Lielāko ietekmi veidoja no Krievijas
saņemtās dabasgāzes apjoma samazinājums par 83%. 2022.gadā no Krievijas tika piegādātas tikai 3.4 TWh dabasgāzes (neieskaitot tranzītu), savukārt
2021. gadā tika saņemta dabasgāze 19.7 TWh apjomā. Tā vietā dabasgāzes tirgotāji aktīvi palielināja dabasgāzes piegādes no Klaipēdas sašķidrinātās
gāzes termināļa. 2022. gadā no Lietuvas saņemtais dabasgāzes apjoms sasniedza 17.0 TWh (neieskaitot tranzītu), kas ir gandrīz 9 reizes vairāk nekā
iepriekšējā gadā.
Augsto gāzes cenu dēļ, Latvijas lietotāju dabasgāzes patēriņa apjoms samazinājās līdz 8.8 TWh, kas ir par trešdaļu mazāk nekā pērn. Būtiskā dabasgāzes
cenas pieauguma rezultātā samazinājās arī elektroenerģijas ražošanas apjomi valsts lielākajās termoelektrostacijās. Dabasgāzes patēriņa kritums ir ļāvis
samazināt no Inčukalna PGK (turpmāk arī – PGK) izņemto dabasgāzes apjomu – 2022. gadā tika izņemtas 10.6 TWh dabasgāzes, tas ir par 41% mazāk
nekā pirms gada.
Sekojot 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukumam Ukrainā, 2022. gada 14. jūlijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā,
kas nosaka dabasgāzes piegāžu no Krievijas aizliegumu no 2023. gada 1. janvāra. Pēc minētā datuma, Latvija dabasgāzi var saņemt no Klaipēdas (Lietuva)
sašķidrinātās gāzes termināļa un 2023. gadā to varēs saņemt arī no jau uzbūvētā Inkoo (Somija) sašķidrinātās gāzes termināļa.
Reaģējot uz ģeopolitisko situāciju Eiropā, dabasgāzes iesūknēšana Inčukalna PGK tika uzsāka jau 2022. gada februāra beigās. Ierasti, iesūknēšana
Inčukalna PGK tiek uzsākta pēc izņemšanas sezonas noslēguma, kas noteikta 2022. gada 30. aprīlī. Lai sekmētu dabasgāzes apgādes drošību un
nepārtrauktību, dabasgāzes iesūknēšana krātuvē tiks nodrošināta arī 2022./2023. gada izņemšanas sezonas laikā.
2022./2023. gada krātuves cikla tirgum pieejamā Inčukalna PGK tehniskā jauda tika noteikta 24.1 TWh, kas ir par 27% vairāk nekā gadu iepriekš.
Pārskata periodā tika aizvadītas vairākas Inčukalna PGK jaudas izsoles, kurās sistēmas lietotājiem kopumā piešķirta jauda 19.6 TWh apjomā, tādā veidā
līdz 2022. gada 2. augustam pilnībā rezervējot visu pieejamo krātuves jaudu.
Dabasgāzes iesūknēšana krātuvē tika pabeigta 2022. gada 15. novembrī (2021. gadā - 14. oktobrī), sasniedzot krātuves piepildījumu 14.5 TWh, kas ir
par 18% mazāk nekā iepriekšējā gadā. 2022. gada 31. decembrī Inčukalna PGK atrodas sistēmas lietotāju noglabātā dabasgāze 11.3 TWh apjomā. Tas
par 7% atpaliek no apjoma, kas Inčukalna PGK tika uzglabāts pagājušā gada 31. decembrī.
13
DARBĪBAS SEGMENTI
Elektroenerģijas pārvades segments
Saskaņā ar izsniegto licenci Nr. E12001 un Elektroenerģijas tirgus likuma 11. panta pirmo daļu akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" ir vienīgais
elektroenerģijas pārvades sistēmas operators Latvijā, un tā licences darbības zona ir visa Latvijas teritorija. AS "Augstsprieguma tīkls" nodrošina
nepārtrauktu, drošu un ilgtspējīgi efektīvu elektroenerģijas pārvadi visā Latvijā. Saskaņā ar Enerģētikas likuma 5. pantu elektroenerģijas pārvade ir
regulēta nozare.
AST pārziņā ir Latvijas elektroenerģijas sistēmas mugurkauls - pārvades tīkls, kas ietver savstarpēji savienotus tīklus un iekārtas, tostarp starpvalstu
savienojumus, kuru spriegums ir 110 un vairāk kilovoltu un kuri tiek izmantoti pārvadei līdz attiecīgajai sadales sistēmai vai lietotājiem. Mātessabiedrība
nodrošina augstsprieguma līniju, apakšstaciju un sadales punktu ekspluatāciju, apkopi un remontu, kā arī pārvades tīkla attīstību.
Mātessabiedrība savu darbību sadala vienā galvenajā darbības segmentā – elektroenerģijas pārvade.
Pārskata periodā Pārvades sistēmas operatoram noteiktie pienākumi tika īstenoti, izmantojot šādu pārvades tīklu (31.12.2022.):
Augstākais
spriegums
(kV)
Apakšstaciju
skaits
Autotransformatoru un
transformatoru skaits
Uzstādītā jauda
(MVA)
Gaisvadu un kabeļu
EPL (km)
330 kV
17
26
3 800
1 742
110 kV
123
245
5 157
3 860
Kopā
140
271
8 957
5 602
Dabasgāzes pārvades segments un dabasgāzes uzglabāšanas segments
Ievērojot Mātessabiedrības ieguldījumu tās Meitassabiedrībā Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic
Grid", būtisks Koncerna darbības virziens ir valstij stratēģiski svarīgo energoapgādes aktīvu ilgtspējīga pārvaldība, to integrācija Eiropas Savienības
iekšējā energoresursu tirgū.
AS "Conexus Baltic Grid" ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā, kas pārvalda vienu no modernākajām dabasgāzes
krātuvēm Eiropā – Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (turpmāk arī – Inčukalna PGK, krātuve) – un maģistrālo dabasgāzes pārvades sistēmu, kas tieši
savieno Latvijas dabasgāzes tirgu ar Lietuvu, Igauniju un Krievijas Ziemeļrietumu reģionu.
Conexus klientiem piedāvā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajiem
tarifiem.
Vadoties no enerģētikas politikas plānošanas dokumentiem, Koncerna vispārējā stratēģiskā mērķa, noteikti šādi Conexus attīstības virzieni:
14
▪ Latvijas energoapgādes drošuma veicināšana un kvalitatīva un pieejama energoapgādes pārvades pakalpojuma nodrošināšana;
▪ Latvijas energoapgādes aktīvu ilgtspējīgas pārvaldības nodrošināšana;
▪ Latvijas energoapgādes aktīvu integrācijas Eiropas Savienības iekšējā energoresursu tirgū sekmēšana.
Dabasgāzes pārvades segments
AS "Conexus Baltic Grid" ir vienīgais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā, kurš nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas uzturēšanu,
tās drošu un nepārtrauktu darbību un starpsavienojumus ar citu valstu pārvades sistēmām, dodot iespēju tirgotājiem izmantot dabasgāzes pārvades
sistēmu dabasgāzes tirdzniecībai.
Maģistrālā dabasgāzes pārvades sistēma ir 1 190 km gara, un tā ir tieši savienota ar Lietuvas, Igaunijas un Krievijas dabasgāzes pārvades sistēmām,
nodrošinot gan dabasgāzes pārvadīšanu reģionālajos gāzesvados Latvijas teritorijā, gan starpsavienojumos ar kaimiņvalstu dabasgāzes pārvades
sistēmām:
▪ starptautisko gāzesvadu diametrs ir 720 mm ar darba spiedienu robežās no 28 līdz 40 bāriem;
▪ reģionālo gāzesvadu diametrs ir no 400 mm līdz 530 mm ar darba spiedienu līdz 30 bāriem;
▪ lai pārvadītu dabasgāzi uz vietējo sadales sistēmu Latvijā, tiek izmantotas 40 gāzes regulēšanas stacijas. Dabasgāzes tirdzniecības piegādēm
Latvijas lietotāju vajadzībām visas izejas uz patēriņu Latvijas teritorijā ir apvienotas vienā izejas punktā.
Dabasgāzes uzglabāšanas segments
Dabasgāzes uzglabāšanas segments nodrošina apkures sezonai un citām sistēmas lietotāju vajadzībām nepieciešamo dabasgāzes uzglabāšanu Inčukalna
pazemes gāzes krātuvē.
Meitassabiedrība pārvalda vienīgo funkcionējošo dabasgāzes krātuvi Baltijas valstīs — Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, rūpējoties par reģionālās gāzes
apgādes stabilitātes nodrošināšanu un reģiona enerģētisko drošību. Meitassabiedrība sertificētiem tirgotājiem sniedz iespēju uzglabāt dabasgāzi
tirdzniecībai Latvijas vai citos tirgos. Inčukalna pazemes gāzes krātuve ļauj uzglabāt līdz pat 2.3 miljardiem kubikmetru aktīvās dabasgāzes, kas pilnīgi
nosedz reģiona prasības, pieaugot energoresursa pieprasījumam apkures sezonā.
FINANŠU REZULTĀTI
Pārskata periodā Augstsprieguma tīkls koncerna neto apgrozījums ir 351 132 tūkst. EUR, neto peļņa ir 16 160 tūkst. EUR. 2022.gadā Koncerna peļņu
pozitīva ietekmēja SPRK sniegtā atļauja izmantot uzkrātos pārslodzes maksas ieņēmumus 36 540 tūkst. EUR apmērā elektroenerģijas pārvades zudumu
izmaksu segšanai.
15
Elektroenerģijas pārvades segments
Izvērtējot segmenta finansiālo rezultātu rādītājus un saimnieciskās darbības rezultātus, jāņem vērā, ka saskaņā ar Enerģētikas likuma 5. pantu
elektroenerģijas pārvade ir regulēta nozare, SPRK nosaka atļauto peļņu, nosakot kapitāla atdeves likmi, apstiprinot elektroenerģijas pārvades sistēmas
pakalpojumu tarifus.
Segmenta neto apgrozījums pārskata periodā ir 296 000 tūkst. EUR, tai skaitā ieņēmumi par elektroenerģijas pārvades tīkla pakalpojumiem 75 232
tūkst. EUR. Būtiskais ieņēmumu pieaugums par 170 213 tūkst. EUR vai 135%, salīdzinot ar 2021. gadu saistīts ar balansējošās un regulējošās
elektroenerģijas, kā arī pārslodzes vadības ieņēmumu pieaugumu elektroenerģijas cenas kāpuma rezultātā. Ieņēmumu pieaugums minētajās pozīcijās
atbilst izmaksu pieaugumam, tādējādi to ietekme uz peļņu ir neitrāla.
Segmenta finanšu rezultātus 2022. gadā negatīvi ietekmēja elektroenerģijas cenas pieaugums. Ievērojot kraso elektroenerģijas cenas kāpumu no 2021.
gada maija, būtiski pieaugušas ar elektroenerģijas pārvades pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas. Tā kā spēkā esošais elektroenerģijas pārvades
pakalpojumu tarifs, kas tika apstiprināts 2020. gada novembrī, nesedz minēto izmaksu pieaugumu, saņemta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
komisijas atļauja izmantot uzkrātos pārslodzes maksas ieņēmumus 36 540 tūkst.EUR apmērā elektroenerģijas pārvades zudumu izmaksu segšanai.
Pārslodzes maksas ieņēmumu izmantošanas rezultātā, elektroenerģijas pārvades segments 2022. gadā strādāja ar 4 454 tūkst. EUR peļņu
Dabasgāzes pārvades segments
Dabasgāzes pārvades segmenta ieņēmumi pārskata periodā bija 26 260 un EBITDA sasniedza 13 045 tūkst. EUR, kas nodrošināja 41% no Conexus
kopējās EBITDA. Pārvades segmenta peļņa pirms nodokļa 2022. gadā bija 2 562 tūkst. EUR (par 69% mazāk nekā gadu iepriekš).
2022. gadā pārvades segmenta ieņēmumus negatīvi ietekmēja Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā samazinātās piegādes, dabasgāzes cenu kāpums,
meteoroloģiskie apstākļi, gatavošanās 2022./2023. gada apkures sezonai, kā arī elektroenerģijas ražošanas apjoma samazinājums valsts lielākajās
termoelektrostacijās.
Tā rezultātā kopējā patērētāju nepieciešamība pēc gāzes bija mazāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kas radīja par 7 900 tūkst. EUR mazākus
ieņēmumus par izejas punkta izmantošanu Latvijas dabasgāzes lietotāju vajadzībām.
Conexus darbība ir regulēta, un regulatīvie periodi atšķiras no finanšu pārskata gada. Saskaņā ar Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu
aprēķināšanas metodiku, tarifu periodā var veidoties ieņēmumu un izmaksu novirzes pret atļautajiem apjomiem, kas ietekmēs tarifu vērtības
nākamajos tarifu ciklos. Detalizēta informācija sniegta Meitassabiedrības finanšu pārskatā.
16
Dabasgāzes uzglabāšanas segments
Dabasgāzes uzglabāšanas segmenta ieņēmumi pārskata periodā bija 28 871 tūkst. EUR un EBITDA sasniedza 19 170 tūkst. EUR. Dabasgāzes
uzglabāšanas segmenta peļņa pirms nodokļa sasniedza 11 189 tūkst. EUR. Saskaņā ar Dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas pakalpojuma tarifu
aprēķināšanas metodiku, tarifu periodā var veidoties ieņēmumu un izmaksu novirzes pret atļautajiem apjomiem, kas ietekmēs tarifu vērtības
nākamajos tarifu ciklos. Detalizēta informācija sniegta Meitassabiedrības finanšu pārskatā.
INVESTĪCIJAS
Elektroenerģijas pārvades segments
Kapitālieguldījumi elektroenerģijas pārvades sistēmā tiek realizēti saskaņā ar SPRK apstiprināto Elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānu,
īstenojot projektus, kas nepieciešami droša un kvalitatīva elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai. Lai iespējami samazinātu plānoto
ieguldījumu ietekmi uz elektroenerģijas pārvades tarifu, ieguldījumi esošo aktīvu pārbūvē un atjaunošanā tiek plānoti nolietojuma apmērā, savukārt uz
tīkla attīstību vērsto projektu finansēšanai tiek aktīvi piesaistīts ES līdzfinansējums, kā arī uzkrātie pārslodzes maksas ieņēmumi.
Elektroenerģijas pārvades segmenta aktīvi pārskata perioda beigās bija 823 milj. EUR. 2022. gadā elektroenerģijas pārvades aktīvos realizēti ieguldījumi
31 485 tūkst. EUR apmērā, tai skaitā:
▪ Sinhronizācija ar Eiropas elektroenerģijas pārvades tīklu (1. un 2.fāze) ieguldīti 11 436 tūkst. EUR – Baltijas valstu sinhronizācijas ar kontinentālo
Eiropu 1.fāzes un 2.fāzes projektos kopumā plānots ieguldīt 241 654 tūkst. EUR. Līdz pārskata perioda sākumam ieguldīti 2 117 tūkst. EUR.
2022. gadā uzsākta 330kV elektropārvades līnijas Valmiera – Tartu pārbūve, uzsākta 330kV apakšstacijas "Ventspils" un "Līksna" 330kV sadalnes
paplašināšana sinhrono kompensatoru pieslēgšanas nodrošināšanai, jaudas kontroles un vadības iekārtu (phasor measurement unit (PMU) un
wide area monitoring system (WAMS)) piegāde un uzstādīšana, kā arī dispečervadības sistēmas (DVS) aktīvās rezervēšanas iekārtu uzstādīšana
apakšstacijās "Rīgas HES" un 'Ķegums-2". Projekta mērķis ir Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšana, sinhronizējot Latvijas elektroenerģijas
pārvades tīklu ar kontinentālās Eiropas tīklu, ievērojot drošuma un izmaksu efektivitātes principu atbilstību.
▪ Apakšstaciju pārbūvē un atjaunošanā ieguldīti 9 284 tūkst. EUR – 2022. gadā paveikts: pabeigta apakšstacijas "Daugavpils" 110kV sadalnes
pārbūve, apakšstacijas "Mīlgrāvis" 110kV sadalnes pārbūve un 110kV transformatoru nomaiņa, 110kV apakšstacijas "Šķirotava" 110kV slēgtās
sadalnes būvniecība, uzstādot apakšstacijā gāzizolēto slēgiekārtu, apakšstacijas "Viļaka" 110kV sadalnes pārbūve un 110kV transformatoru
nomaiņa, kā arī uzsākta vairāku 110kV apakšstaciju pārbūves būvprojektēšana. Apakšstacijas pārbūves un atjaunošanas projektu ietvaros tiek
pilnībā nomainītas tajā uzstādītās, savu laiku nokalpojušās iekārtas, kā arī nomainītas tīkla elementu aizsardzības iekārtas, uzstādot digitālas un
ātrdarbīgas iekārtas ar plašu funkcionalitāti. Papildus, modernizējot komunikāciju risinājumus, kopsummā tiek nodrošināts, ka pārbūvētā
apakšstacija var tikt vadīta ne tikai no darba vietas apakšstacijā, bet arī attālināti no centrālā dispečeru centra, turklāt, dispečeram
nepastarpināti saņemot visu nepieciešamo informāciju lēmumu pieņemšanai un rīcībai kā sistēmas normāla darba režīmā, tā arī dažādās
17
ārkārtas situācijās. Minētie projekti palielina elektrosistēmas kontrolējamību un novērojamību, kā arī paver iespējas attīstīt un integrēt
atjaunīgos energoresursus.
▪ Transformatoru nomaiņa 4 436 tūkst. EUR – novecojušo 330 kV un 110 kV transformatoru nomaiņa tiek realizēta, ievērojot jaudas
transformatoru "eko dizaina" prasības (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK) un dzīves cikla izmaksu aprēķinu.
Tādā veidā tiek panākts balanss starp transformatora cenu, zudumu līmeni dzīves ciklā un zudumu izmaksām.
Dabasgāzes pārvades segments
Pārvades segmenta aktīvi pārskata perioda beigās bija 239 milj. EUR. Pārskata periodā veiktas investīcijas 5 452 tūkst. EUR apmērā. Būtiskākās no tām:
▪ Eiropas kopējās nozīmes projekta "Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošana" (ELLI) ietvaros Conexus 2022. gadā vairākos apakšprojektos
investēja kopā 1.3 milj. EUR;
▪ veikts pazemes gāzes vadu remonts 890 tūkst. EUR apmērā;
▪ veikti pārvades gāzesvada Izborska – Inčukalns PGK izolācijas nomaiņa ar kopējām investīcijām 4,7 milj. EUR apmērā (2021. gadā – 0.8 milj.
EUR).
Dabasgāzes uzglabāšanas segments
Segmenta aktīvi pārskata perioda beigās bija 225 milj. EUR. Pārskata periodā veiktas investīcijas 9 488 tūkst. EUR apmērā, tās ir par 7 284 tūkst. EUR
mazākas nekā gadu iepriekš. Lielākās investīcijas – urbumu pārbūve un kompresoru ceha Nr. 2 gāzes pārsūknēšanas agregāta modernizācija un gāzes
savākšanas punkta Nr. 3 pārbūve, kopā 7.2 milj. EUR, – ir realizētas vērienīgā Eiropas Savienības kopīgo interešu projekta PCI 8.2.4 “Inčukalna pazemes
gāzes krātuves darbības uzlabošana” ietvaros.
FINANSĒŠANA UN LIKVIDITĀTE
Kapitālieguldījumu projektu finansēšanu Koncerns veic no pašu līdzekļiem un ārējā aizņemtā ilgtermiņa finansējuma, kas tiek regulāri un savlaicīgi
piesaistīts finanšu un kapitāla tirgos. Savlaicīgi plānota aizņemtā finansējuma piesaiste ir būtiska optimālas aizdevumu refinansēšanās riska vadības
nodrošināšanai, kā arī aizdevumu pamatsummu atmaksu veikšanai saistošajā termiņā.
2022. gada 31. decembrī Mātessabiedrības aizņēmumu kopējais apjoms ir 100 367 tūkst. EUR (2021. gada 31. decembrī – 99 966 tūkst. EUR), kurus
veido ilgtermiņa aizņēmumi no 2021. gadā emitētajām zaļajām obligācijām (skat. arī 14. pielikumu). Apgrozāmo līdzekļu finansēšanai starp AS
“Augstsprieguma tīkls” un AS “SEB banka” ir noslēgts overdrafta līgums līdz 20 000 tūkst. EUR apmērā ar termiņu līdz 2023. gada 18. jūnijam. Papildus,
lai nodrošinātu pieejamos resursus apgrozāmo līdzekļu finansēšanai turpmākajiem 24 mēnešiem, 2022.gada 9.decembrī ar AS ''Swedbank'' noslēgts
overdrafta līgums līdz 10 000 tūkst. EUR. Pārskata periodā abu minēto overdrafta līgumu ietvaros AS “Augstsprieguma tīkls” aizņēmumus nav saņēmusi.
Pārskata perioda beigās 100% no Mātessabiedrības kopējā ilgtermiņa kredītu apjoma ir ar fiksētu aizdevuma procentu likmi (2021. gada 31. decembrī:
100%).
18
Koncerna kopējais aizņēmumu apjoms 2022. gada 31. decembrī ir 182 796 tūkst. EUR, tai skaitā emitētās obligācijas 100 367 tūkst. EUR, aizņēmumi no
kredītiestādēm 82 430 tūkst. EUR. Dabasgāzes operators AS “Conexus Baltic Grid” ārējo finansējumu piesaista ar saviem resursiem. Meitassabiedrībai
kopumā pieejamas banku kredītlīnijas 65 000 tūkst. EUR apmērā, pārskata perioda beigās minētās kredītlīnijas nav izmantotas, kas nodrošina
ievērojamu likviditātes rezervi. Pieejamo 65 000 tūkst. EUR kredītlīniju līgumu darbības termiņi pārsniedz 1 gadu. Pārskata perioda beigās 71% no
Koncerna kopējiem ilgtermiņa kredītiem ir ar fiksētu kredīta procentu likme (2021. gada 31. decembrī: 75%), tādējādi procentu likmju pieaugums
finanšu tirgū neatstāj būtisku ietekmi uz Koncernu.
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra “S&P Global Ratings” (turpmāk arī - S&P) novērtējusi un piešķīrusi Latvijas pārvades sistēmas operatoram AS
“Augstsprieguma tīkls” ilgtermiņa kredītreitingu A-/Stable. 2022. gadā S&P pirmo reizi novērtējusi un piešķīrusi Koncerna Meitassabiedrībai ilgtermiņa
kredītreitingu BBB+ ar stabilu perspektīvu.
Apliecinot Augstsprieguma tīkls koncerna stabilitāti un finansiālo uzticamību, S&P pēc Latvijas valsts kredītreitinga pārskatīšanas un nākotnes
perspektīvas noteikšanas no stabilas uz negatīvu, 2022. gada 8. decembrī paziņoja, ka nemainīs Latvijas pārvades sistēmu operatoru kredītreitingus un
tie paliek nemainīgi augsti – AS "Augstsprieguma tīkls" kredītreitings saglabājas A- līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu, savukārt AST meitas
sabiedrības AS "Conexus Baltic Grid" kredītreitings tiek saglabāts BBB+ līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu.
REGULATĪVĀS AKTIVITĀTES – PĀRVADES UN UZGLABĀŠANAS PAKALPOJUMU TARIFS
Elektroenerģijas pārvade
Elektroenerģijas pārvades pakalpojumu tarifi tiek noteikti saskaņā ar SPRK apstiprināto "Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu
aprēķināšanas metodiku". 2022. gadā pārvades sistēmas pakalpojumi tika sniegti, piemērojot tarifus, kas apstiprināti ar SPRK Padomes 2020. gada 26.
novembra lēmumu.
Ar SPRK Padomes 2020. gada 26. novembra lēmumu Nr. 153 apstiprināti elektroenerģijas pārvades pakalpojumu tarifi regulatīvajam periodam no 2021.
gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Informācija par elektroenerģijas pārvades pakalpojumu tarifiem pieejama Mātessabiedrības mājaslapā
https://www.ast.lv/lv/content/parvades-pakalpojumu-tarifs. Pateicoties Mātessabiedrības realizētajiem efektivitātes pasākumiem, pārvades sistēmas
aktīvu īpašuma tiesību reformai, tika panākts izmaksu samazinājumu 5% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo tarifu.
2022. gadā tika pārskatīta un ar SPRK padomes 2022. gada 29. augusta lēmumu apstiprināta ‘’Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu
aprēķināšanas metodika’’, kā arī ‘’Kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodika’’.
Būtiskākās izmaiņas:
▪ operatīvāka izmaksu starpības starp tarifu projektā plānotajām un faktiskajām atgūšana;
▪ uzkrāto pārslodzes maksas ieņēmumu izmantošana tarifa samazināšanai, darbības izmaksu segšanai;
▪ kapitāla atdeves likmes maiņa no reālās uz nominālo no 2025. gada;
19
▪ aktīvu pārvērtēšanas, kas veikta pēc 2021. gada 31. decembra, rezultāti netiek iekļauti regulētajā aktīvu bāzē.
Ievērojot to, ka spēkā esošais regulatīvais periods beidzas 2022. gada 31. decembrī, kā arī kraso elektroenerģijas cenas pieaugumu no 2021. gada maija,
Mātessabiedrība izstrādāja un 2022. gada oktobrī iesniedza apstiprināšanai SPRK elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.
Detalizēta informācija pieejama Mātessabiedrības mājaslapā https://www.ast.lv/lv/events/augstsprieguma-tikls-iesniedzis-apstiprinasanai-sprk-
jaunu-elektroenergijas-parvades-tarifu.
Ievērojot, ka augstās elektroenerģijas cenas un patēriņa izmaiņas saistāmas ar ārkārtējiem apstākļiem (COVID-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti,
Krievijas iebrukums Ukrainā un tā ietekme uz energoresursu cenām), ir izvērtēti ārpuskārtas mehānismu nepieciešamība, tarifu pieauguma
ierobežošanai un reģionālās konkurētspējas stiprināšanai.
Ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2023.gada 24.janvāra lēmumu atbalstīti ārpuskārtas, vienas reizes pasākumi elektroenerģijas pārvades tarifa
pieauguma ierobežošanai, tai skaitā elektroenerģijas pārvadei būtiskākie plānotie pasākumi - elektroenerģijas cenas griestu noteikšanu virs kuras
izmaksas tiek kompensētas no valsts budžeta, uzkrāto pārslodzes maksas ieņēmumu novirzīšanu tarifa samazināšanai.
Ievērojot iepriekš minēto, plānots izstrādāt precizētu elektroenerģijas pārvades pakalpojumu tarifu projektu ar plānoto spēkā stāšanās laiku no
2023.gada 1.jūlija.
Saskaņā ar Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, plānoto un faktisko ieņēmumu uz izmaksu svārstības tiek
kompensētas nākošajā regulatīvajā periodā. Savukārt, saskaņā ar metodikas 67. punktu Pārvades sistēmas operators var lūgt SPRK atļauju izlietot
pārslodzes ieņēmumus 2022. gada elektroenerģijas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksu segšanai. Ievērojot iepriekš minēto,
saņemto SPRK atļauju, 2022. gadā elektroenerģijas pārvades zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksu segšanai novirzīti pārslodzes
maksas ieņēmumi 36 540 tūkst. EUR apmērā.
Mātessabiedrība kā vienu no prioritārajiem mērķiem ir izvirzījusi pasākumu īstenošanu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu
pieauguma samazināšanai. Lai īstenotu izvirzīto mērķi, Mātessabiedrība kapitālieguldījumu finansēšanai aktīvi piesaista Eiropas Savienības
līdzfinansējumu. Pašreiz ES līdzfinansējums ir piesaistīts 5 kapitālieguldījumu projektiem, kas iekļauti Eiropas desmitgades attīstības plānā. Papildus
iepriekš minētajam, lai iespējami mazinātu ietekmi uz pārvades tarifiem, Mātessabiedrība kapitālieguldījumu finansēšanai novirza uzkrātos pārslodzes
maksas ieņēmumus. Ieguldījumi elektroenerģijas pārvades sistēmā, kas finansēti no ES līdzfinansējuma un pārslodzes maksas ieņēmumiem, netiek
iekļauti elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķinā.
2023. gadā plānots turpināt aktivitātes Mātessabiedrības saimnieciskās darbības procesu efektivitātes pilnveidošanā, digitālās transformācijas
ieviešanā, izmaksu optimizācijā.
AST aktivitāšu rezultātā 75% no attīstības projektu, kas iekļauti Eiropas desmitgades attīstības plānā, realizācijai nepieciešamā finansējuma tiek segti
no ES līdzfinansējuma un pārslodzes maksas ieņēmumiem, tādējādi samazinot ietekmi uz elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem.
20
Dabasgāzes pārvade un dabasgāzes uzglabāšana
2022. gada 21. aprīlī veikti grozījumi Enerģētikas likumā ar mērķi noteikt, ka tiek izveidotas energoapgādes drošuma rezerves, kas tiks uzglabātas
Inčukalna PGK, lai nodrošinātu dabasgāzes nepārtrauktu apgādi. Energoapgādes drošuma rezerves nodrošinās, ka dabasgāze valstī ir pieejama
pietiekamā apjomā, lai novērstu enerģētiskās krīzes iestāšanos. 2023. gada energoapgādes drošuma rezerves ir noteiktas 1.8 TWh apjomā.
Energoapgādes drošuma rezervju iegādi un uzglabāšanu Inčukalna PGK valsts vārdā organizēja AS "Latvenergo", kā arī nodrošināja to iesūknēšanu
Inčukalna PGK.
2022. gada 1. septembrī stājās spēkā jaunā kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodika. SPRK ir pārcēlusi un vienādojusi kapitāla izmaksu
uzskaites regulējumu no nozaru tarifu metodikām uz vienotu kapitāla izmaksu uzskaites metodiku. Kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas
metodika paredz vairākas izmaiņas attiecībā uz regulējamo aktīvu, kā arī nolietojuma uzskaiti un kapitāla atdeves aprēķināšanu.
SPRK ir izstrādājusi jaunu dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodikas redakciju un, atbilstoši Eiropas Komisijas Regulai,
ar ko izveido tīkla kodeksu par harmonizētām gāzes pārvades tarifu struktūrām, uzsākusi tās publisko konsultāciju. Konsultācija ir uzsākta 2022. gada
15. decembrī. Nākamajā regulatīvajā periodā piemērojamie tarifi tiks aprēķināti un iesniegti atbilstoši jaunajai metodikai.
KORPORATĪVĀ PĀRVALDĪBA
Vienlaikus Augstsprieguma tīkls koncerna finanšu rezultātiem ir publicēts arī AS “Augstsprieguma tīkls” Korporatīvās pārvaldības ziņojums par 2022.
gadu. Korporatīvās pārvaldības ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Korporatīvās pārvaldības kodeksu, ko 2020. gadā publicējusi Tieslietu ministrijas
izveidotā Korporatīvās pārvaldības konsultatīvā padome. Izvērtējot gan kapitālsabiedrības pārvaldības sistēmu, gan principu ievērošanu 2022. gadā,
valde uzskata, ka AS “Augstsprieguma tīkls” būtiskos aspektos ir ievērojusi visus kodeksā noteiktos principus, izņemot kritēriju par abu dzimumu
pārstāvniecību uzņēmuma padomē.
Detalizēta informācija ir pieejama AS ''Augstsprieguma tīkls'' Korporatīvās pārvaldības ziņojumā par 2022. gadu, kas publicēts Mātessabiedrības
mājaslapā: https://www.ast.lv/lv/content/korporativas-parvaldibas-modelis
NEFINANŠU PAZIŅOJUMS
Augstsprieguma tīkls koncerna nefinanšu paziņojums ir sagatavots, izpildot Finanšu instrumentu tirgus likuma 56
4
. panta prasības.
Augstsprieguma tīkls koncerna konsolidētais un AS ''Augstsprieguma tīkls'' atsevišķais Nefinanšu paziņojums sagatavots atbilstoši GRI Standards
prasībām.
Minētais pārskats ir publiski pieejams Mātessabiedrības mājaslapā: https://www.ast.lv/lv/content/ilgtspejas-parskati.
21
KONCERNA TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA
Elektroenerģijas pārvade
Baltijas valstu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu
Turpmākajos gados būtiskākie izaicinājumi saistīti ar Baltijas valstu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu.
2019. gada 22. maijā AST parakstīja Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu pievienošanas līgumu kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmai
(Agreement on the conditions of the future interconnection of power system of Baltic States and power system of continental Europe). Noslēgtā
pievienošanas līguma kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmai pielikumos ir noteiktas tehniskās prasības, kas Baltijas valstu PSO jāizpilda līdz
sinhronizācijas procesa sākšanai un pēc tās. Šīs prasības saistītas gan ar iestatījumu izmaiņām pārvades sistēmā, gan ieguldījumiem infrastruktūras
attīstībā, gan PSO pienākumiem noteiktā apjomā uzturēt frekvences noturēšanas, frekvences atjaunošanas rezerves, kā arī nodrošināt sistēmas inerci.
Baltijas valstu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir paredzēta 2025. gadā vai agrāk, ja būs tāda nepieciešamība. Sinhronizācijas rezultātā Baltijas
elektroenerģijas pārvades sistēma kļūs par daļu no Eiropas sistēmas, kas nozīmē neatkarību no Krievijas apvienotās (IPS/UPS) sistēmas un drošāku
elektroapgādi.
Elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstība
Ar SPRK padomes 2022. gada 20. oktobra lēmumu "Par elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānu" apstiprināts AST izstrādātais
elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns laika periodam no 2023. līdz 2032. gadam (turpmāk arī – Attīstības plāns).
Attīstības plāns izstrādāts, ievērojot AST stratēģisko mērķi – Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšana, sinhronizējot Latvijas elektroenerģijas pārvades
tīklu ar kontinentālās Eiropas tīklu, ievērojot drošuma un izmaksu efektivitātes principu atbilstību.
Apstiprinātais Attīstības plāns nosaka pārvades sistēmas attīstību un nepieciešamos finanšu ieguldījumus pārvades infrastruktūrā turpmākajiem 10
gadiem, paredzot elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstībā ieguldīt 501 milj. EUR. Detalizēti ar apstiprināto Attīstības plānu iespējams iepazīties:
https://www.ast.lv/lv/content/elektroenergijas-parvades-sistemas-attistibas-plans
Lai nodrošinātu iespējami mazāku plānoto kapitālieguldījumu ietekmi uz elektroenerģijas pārvades tarifiem, AST ir veiksmīgi piesaistījusi ES
līdzfinansējumu Attīstības plānā iekļautajiem Eiropas kopējo interešu projektiem, kā arī novirza to finansēšanai uzkrātos pārslodzes maksas ieņēmumus,
tai skaitā:
▪ projekts "Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija ar Eiropas tīklu, 1. posms" – piesaistīts ES līdzfinansējums līdz 75%
no attiecināmajām izmaksām jeb 57.7 milj. EUR, savukārt 24% plānots segt no uzkrātajiem pārslodzes maksas ieņēmumiem;
▪ projekts "Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija ar Eiropas tīklu, 2. posms" – piesaistīts ES līdzfinansējums 75% no
attiecināmajām izmaksām jeb 92.6 milj. EUR, papildus 25.0 milj. EUR plānots segt no uzkrātajiem pārslodzes maksas ieņēmumiem;
22
▪ Ministru kabineta apstiprinātā Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna atbalsta programmas elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu
modernizācijas ietvaros Mātessabiedrībai būs iespēja saņemt finansējumu 38.1 milj. EUR apmērā. AST ar sniegto atbalstu plāno izbūvēt
dispečeru un drošu datu centru, ieviest nepieciešamo informācijas tehnoloģijas infrastruktūru informācijas sistēmas kiberdrošības uzlabošanai,
kā arī attīstīt tīklu vadības digitalizāciju, nodrošinot atjaunojamo energoresursu ražotāju darba režīmu plānošanu un vadību.
Ieguldījumi elektroenerģijas pārvades sistēmā, kas finansēti no ES līdzfinansējuma un pārslodzes maksas ieņēmumiem, netiek iekļauti elektroenerģijas
pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķinā.
Atjaunīgās elektroenerģijas ražošana – pieslēgumi pārvades sistēmai
Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu, arī Latvijā ir vērojama milzīga interese par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Dažādas
jaudas vēja parku un saules elektrostaciju kopējā uzstādītā jauda, ja visi projekti tiek īstenoti, jau vairākkārt pārsniedz Latvijas elektroenerģijas
maksimālo slodzi.
AS "Augstsprieguma tīkls" ne tikai strādā pie šo projektu jaunu elektroenerģijas pārvades sistēmas pieslēgumu ierīkošanas, bet arī veic pirmos soļus
elektroenerģijas pārvades sistēmas tālākai starpsavienošanai ar kaimiņu elektroenerģijas pārvades sistēmām – tiek veikti sākotnējie novērtējumi
starpsavienojumu jaudas palielināšanai ar Lietuvu, kā arī jauna starpsavienojuma ar Zviedriju ierīkošanai.
Atjaunīgo energoresursu elektrostaciju attīstība Latvijā ir nozīmīgs solis ceļā uz aktuālo enerģētikas, drošības un klimata izaicinājumu risināšanu Baltijas
reģionā
Sistēmas vadības un elektroenerģijas tirgus attīstība
Īstenojot Eiropas Savienības politiku attiecībā uz vienotu elektroenerģijas tirgu, AS "Augstsprieguma tīkls" stratēģiskā virzība vērsta uz elektroenerģijas
un palīgpakalpojumu tirgu attīstību un integrāciju Eiropas tirgos.
Turpmākajos gados paredzēts turpināt darbu pie vienotā Eiropas Savienības nākamās dienas un tekošās dienas elektroenerģijas tirgus attīstības un
pilnveidošanas. Tas ietvers jaunas iespējas Eiropas Savienības iekšējā elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, tostarp Latvijas un Baltijas tirgus
dalībniekiem.
Šobrīd uzsākti projekti, kuru izpildes rezultātā tirgus dalībniekiem būs iespēja piedalīties nākamās dienas un tekošās dienas tirgū 15 minūšu laika
rezolūcijā un tekošās dienas tirgū strādāt ar enerģiju un pārvades jaudas iekļaujošiem produktiem, līdzīgi kā tas šobrīd notiek nākamās dienas tirgū.
Notiek darbs pie 15 minūšu laika rezolūcijas ieviešanas grafiku izstrādes un saskaņošanas Baltijas reģiona līmenī. Tiek gatavots uzdevums AST
izstrādājamās balansa vadības sistēmas papildināšanai ar tekošās dienas tirgus izsoļu risinājumu, ka arī veikti sagatavošanas darbi testu veikšanai ar
Eiropas centrālo tekošās dienas tirgus izsoļu sistēmu.
23
Tāpat paredzēts turpināt darbu pie Eiropas vienotās mFRR tirdzniecības platformas izveides un Baltijas PSO pievienošanās tai, kas ļaus Baltijas
balansēšanas pakalpojuma nodrošinātājiem piedalīties kopējā Eiropas rezervju tirgū.
Lai pievienotos platformai, būs nepieciešams veikt izmaiņas Baltijas kopējā balansēšanas modeļa darbībā – svarīgākā no tām ir nodrošināt pāreju uz 15
minūšu balansēšanas tirgus periodu, kas ļaus elektroenerģijas tirgus dalībniekiem precīzāk plānot savu darbību un efektīvāk kontrolēt sistēmas
nebalansu.
Inovācijas un pētniecība
Lai nodrošinātu Mātessabiedrības attīstību, izprotot inovāciju būtisko lomu veiksmīgas darbības nodrošināšanā, Mātessabiedrības pārstāvji aktīvi
piedalās Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru organizācijas ENTSO-E Izpētes, attīstības un inovāciju komitejas darbā.
ENTSO-E Izpētes, attīstības un inovāciju komitejas ietvaros tiek veiktas aktivitātes, kas vērstas uz esošo elektroenerģijas sistēmu pārmaiņām, lai
sasniegtu Eiropas Savienības izvirzītos mērķus.
Inovācijas un pētniecības aktivitātes tiek fokusētas 6 virzienos:
▪ Modernizācija;
▪ Drošums un stabilitāte;
▪ Elastīgums;
▪ Ekonomiskums un efektivitāte;
▪ Digitalizācija;
▪ Zaļā transformācija.
Papildus attīstību elastīguma virziena izpratnē Mātessabiedrībai nodrošina dalība Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programmas
Apvārsnis 2020 projektos – INTERRFACE un OneNet. Tie balstīti uz nākotnes energosistēmas izaicinājumiem, kas izriet no Eiropas Savienības izvirzītajiem
mērķiem Eiropas zaļā kursa un Tīrās enerģijas paketes ietvaros, kuros tiek virzīta Eiropas klimatneitralitāte, un elektroenerģijas galalietotāju centrēta
dalības elektroenerģijas tirgos, tostarp balansēšanas tirgos. Apvārsnis 2020 projekti risina izaicinājumus, veidojot inovatīvus platformas konceptus, kas
elektroenerģijas sistēmas operatoriem atvieglotu ikdienas darbu uzturēt stabilu sistēmas darbību ar augstu atjaunīgo energoresursu īpatsvaru caur
pārvades un sadales sistēmas līmeņu koordinētu darbību un efektīvu izkliedētu mazjaudas sistēmas resursu izmantošanu palīgpakalpojumos.
Projekts INTERRFACE 2022. gadā noslēdza savu darbību, sniedzot daudzpusīgu pieredzi vairākām Mātessabiedrības struktūrvienībām Latvijas
agregācijas temata labākai izpratnei un turamākai attīstības virzībai. Turklāt uzkrātā pieredze un veidotais risinājuma koncepts ir pamats līdzvērtīga,
bet pilnveidota risinājuma attīstībai OneNet projekta ietvaros.
Projekts OneNet 2022. gadā no projekta INTERRFACE pieredzes pamata izveidoja un uzsāka programmatūras attīstību platformas konceptam, kas spētu
elektroenerģijas sistēmas operatora tīklā identificēt pārslodzes un rast risinājumu, izmantojot elektroenerģijas tirgus solījumus. Process nākotnē varētu
tikt pielietots kā jauns palīgpakalpojums nacionālā tīkla pārslodžu vadībai. Turklāt koncepts paredz līdzvērtīgu tīkla pārslodzes optimizācijas procesu,
24
kas ierobežotu pārslodžu rašanos tīklā. Koncepta darbības pārbaude un pilnveidošana notiks 2023. un 2024. gada ietvarā, kas sniegs vērtīgu pieredzi
risinājuma funkcionalitātei Latvijas nākotnes energosistēmā.
Dabasgāzes pārvade un uzglabāšana
Meitassabiedrība aktīvi turpinās darbu pie Inčukalna PGK modernizācijas projekta, kuru realizējot līdz 2025. gadam, paredzēts būtiski uzlabot tehnisko
infrastruktūru un aprīkojuma darbības drošumu, lai krātuve varētu saglabāt savu funkcionalitāti pēc spiediena palielināšanas Baltijas pārvades sistēmā.
Turpinot Inčukalna PGK modernizāciju Eiropas kopējās nozīmes investīciju projekta ietvaros, Conexus noslēdzis līgumu par jauna gāzes pārsūknēšanas
agregāta iegādi un uzstādīšanu. Pretendents tika noteikts atklāta konkursa rezultātā un līguma kopvērtība ir 21.6 milj. EUR.
Tāpat arī tiks turpināti darbi pie Latvijas-Lietuvas gāzes cauruļvada pārvades jaudas palielināšanas projekta, lai tirgū veicinātu piekļuvi Klaipēdas
sašķidrinātās gāzes terminālim, Latvijas Inčukalna PGK un Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumam. Projekts “Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma
uzlabošana” (ELLI) paredz līdz 2023. gada beigām veikt vairākas aktivitātes gan Latvijā, gan Lietuvā, kā rezultātā palielināsies gāzes starpsavienojuma
jauda starp Latviju un Lietuvu abos virzienos. No 2022. gada 1. novembra gāzes pārvades jauda virzienā no Lietuvas uz Latviju jau ir palielināta par
trešdaļu.
2022. gada 1. maijā darbu uzsāka Polijas – Lietuvas gāzes vadu starpsavienojums (GIPL), nodrošinot gāzes plūsmu abos virzienos. Jaunais
starpsavienojums integrē Baltijas un Somijas reģionālo gāzes tirgu Eiropas Savienības kopējā gāzes tirgū. Tas dod iespēju sistēmas lietotājiem dažādot
gāzes piegādes avotus, kā arī pozitīvi iespaido gāzes piegādes drošību.
Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatori – Conexus, “Gasgrid Finland” (Somija), “Elering” (Igaunija), “Amber Grid”(Lietuva), “Gaz-System” (Polija) un
“Ontras” (Vācija) - ir parakstījuši sadarbības līgumu attīstīt ūdeņraža infrastruktūru no Somijas caur Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju uz Vāciju, lai izpildītu
RePowerEU 2030 plānus. Sistēmas operatori ir uzsākuši Ziemeļvalstu – Baltijas valstu ūdeņraža koridora projektu, kas stiprinās reģiona enerģētisko
drošību, mazinās atkarību no importētās fosilās enerģijas, kā arī paātrinās dekarbonizācijas ceļu dažādās enerģētikas nozarēs. Projekts sniegs
ieguldījumu arī ES siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā, aizstājot šī brīža fosilo energoresursu ražošanu un izmantošanu nozarē, tāpat arī
transporta jomā, elektrības, kā arī apkures pakalpojumu nodrošināšanā, pārejot uz atjaunojamo enerģiju – zaļo ūdeņradi.
2022. gada 14. jūlijā Saeima atbalstīja Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz gāzes izcelsmes apliecinājumu sistēmas izveidi Latvijā un noteic
Conexus kļūt par to izdevējiestādi un reģistra administratoru. Izcelsmes apliecinājums ir dokuments, kas pierāda, ka gāze iegūta no atjaunojamiem
energoresursiem un tādējādi tā būs izmantojama gan Latvijā, lai pierādītu galalietotājam, ka izmantotā enerģija ir gan videi draudzīga, gan pavērs jaunas
iespējas atjaunīgās gāzes ražotājiem to arī eksportēt. Atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajam paredzēts, ka izcelsmes apliecinājumu sistēma uzsāks
darbību 2023. gada 1. jūlijā.
Conexus ir uzsācis attīstības risinājumu biometāna ievadei gāzes pārvades sistēmā, lai veicinātu atjaunīgo gāzu attīstību Latvijā un sniegtu biometāna
ražotājiem līdz šim nebijušu iespēju saražoto biometānu ievadīt gāzes pārvades sistēmā bez atsevišķa tiešā pieslēguma izbūves. 2022. gadā Conexus ir
organizējis publisko apspriešanu par reģionālo biometāna ievades punktu gāzes pārvades sistēmā izveides ieceri.
25
Conexus, kopīgi ar reģiona gāzes pārvades sistēmas operatoriem “Gasgrid Finland” (Somija), “Elering” (Igaunija) un “Amber Grid” (Lietuva), turpinās
jau iesākto pētījumu par ūdeņraža ievadīšanas un transportēšanas iespējām dabasgāzes pārvades sistēmā. Savukārt uzglabāšanas jomā tiks uzsāktas
izpētes aktivitātes par iespējām uzglabāt ūdeņradi Inčukalna PGK.
FINANŠU RISKU VADĪBA
Augstsprieguma tīkls koncerna finanšu risku vadība tiek īstenota saskaņā ar Finanšu risku pārvaldības politiku, tai pakārtotajiem Finanšu risku
pārvaldības noteikumiem.
Koncerna Meitassabiedrība izstrādā un apstiprina savas Finanšu risku vadības politikas, kas ir saskaņotas ar Koncerna politikā ietvertajiem
pamatprincipiem.
Finanšu resursu pārvaldība vērsta uz saimnieciskās darbības finansējuma un finansiālās stabilitātes nodrošināšanu, realizējot konservatīvu finanšu risku
vadību. Finanšu risku vadības ietvaros Koncerns un Mātessabiedrība izmanto finanšu risku kontroles un veic risku ierobežošanas pasākumus, samazinot
risku atvērtajās pozīcijās.
a) Likviditātes risks
Likviditātes risks ir saistīts ar Koncerna un Mātessabiedrības spēju izpildīt saistības noteiktajos termiņos. Operatīvās darbības riska radītiem
neprognozējamiem naudas plūsmas svārstību gadījumiem un īstermiņa likviditātes riska ierobežošanai, Koncerns un Mātessabiedrība nodrošina rezervi
naudas līdzekļu vai parakstītu un neatsaucami pieejamu kredītlīdzekļu formā turpmākajiem 24 mēnešiem.
Koncerns un Mātessabiedrība ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot, ka tai ir pieejami atbilstoši finanšu resursi saistību nokārtošanai
noteiktajos termiņos.
Vadība uzskata, ka tai nebūs likviditātes problēmas un Augstsprieguma tīkls koncerns varēs norēķināties ar kreditoriem noteiktajos termiņos. Vadība
uzskata, ka Augstsprieguma tīkls koncernam būs pietiekami naudas resursi, lai tā likviditāte nebūtu apdraudēta.
b) Procentu likmju risks
Procentu likmju risks rodas galvenokārt no aizņēmumiem, kuriem ir noteikta mainīga procentu likme, radot risku, ka procentu likmju pieauguma dēļ
nozīmīgi pieaug finanšu izmaksas. Riska ierobežošanai Koncerna un Mātessabiedrības Finanšu risku pārvaldības noteikumos noteikts, ka fiksētās likmes
vai likmes ar ierobežotu kāpumu īpatsvars aizņēmumu portfelī nedrīkst būt mazāks par 35%. Vienlaikus Finanšu risku pārvaldības noteikumos noteikts,
ka pārvades aktīvu īpašuma tiesību reorganizācijas procesā pārņemto saistību restrukturizācijas procesā pieļaujamas atkāpes no šā rādītāja.
26
c) Kredītrisks
Finanšu līdzekļi, kuri potenciāli pakļauj Koncernu un Mātessabiedrību zināmai riska koncentrācijas pakāpei, galvenokārt ir naudas līdzekļi un parādi no
līgumiem ar klientiem. Kredītrisks var būt saistīts ar finanšu darījumu partneru risku un darījumu partneru risku.
Veicot saimniecisko darbību, Koncerns un Mātessabiedrība sadarbojas ar vietējām un ārvalstu finanšu institūcijām. Līdz ar to rodas finanšu darījumu
partneru risks – sadarbības partneru maksātnespējas vai darbības apturēšanas gadījumā Koncerns un Mātessabiedrība var ciest zaudējumus. Piesaistītā
ārējā finansējuma gadījumā risks pastāv līdz brīdim, kamēr aizņēmums tiek izņemts un pārskaitīts uz kādu no Koncerna vai Mātessabiedrības sadarbības
bankām.
Kredītrisks, kas izriet no Koncerna un Mātessabiedrības naudas līdzekļiem norēķinu kontos, tiek pārvaldīts saskaņā ar Koncerna Finanšu risku
pārvaldības politiku un Finanšu risku pārvaldības noteikumiem, sabalansējot finanšu līdzekļu izvietojumu.
Saskaņā ar Finanšu risku pārvaldības politiku sadarbībā ar bankām un finanšu institūcijām tiek akceptēti darījumu partneri ar pašu vai Mātesbanku
starptautiskas kredītreitinga aģentūras noteikto minimālo kredītreitingu vismaz investīciju pakāpes līmenī.
Veicot saimniecisko darbību, Koncerns un Mātessabiedrība sadarbojas ar vietējiem un ārvalstu komersantiem. Līdz ar to rodas darījumu partneru vai
debitoru risks – sadarbības partneru maksātnespējas vai darbības apturēšanas gadījumā Koncerns vai Mātessabiedrība var ciest zaudējumus.
Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums nosaka finanšu un civiltiesiskos ierobežojumus sankciju sarakstā iekļautajiem subjektiem,
tostarp finanšu līdzekļu iesaldēšanu. Ievērojot iepriekš minēto, sadarbība ar sankciju sarakstā iekļautu subjektu Koncernam vai Mātessabiedrībai rada
līguma saistību neizpildes risku, kā arī tiesiskus un reputācijas riskus.
Lai gan Koncernam un Mātessabiedrībai ir nozīmīga debitoru riska koncentrācija attiecībā uz vienu darījumu partneri vai līdzīgu darījumu partneru
grupu, šis risks ir vērtējams kā ierobežots, ņemot vērā to, ka būtiskākais darījumu partneris ir valstij piederoša komercsabiedrība – akciju sabiedrība
"Latvenergo", kā arī tās koncerna kapitālsabiedrības, ar augstu kredītreitingu Baa2 (investīciju kategorijas reitings) un stabilu nākotnes perspektīvu, ko
Moody's piešķīris AS "Latvenergo" grupai.
Ar debitoru parādiem saistītais kredītrisks tiek vadīts atbilstoši Finanšu risku pārvaldības noteikumos noteiktajiem risku pārvaldības pasākumiem, ik
mēnesi, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, veicot debitoru parādu analīzi.
d) Kapitāla riska vadība
Mātessabiedrības akcionārs ir Latvijas Republika (100%). Kapitāla riska vadības mērķis ir nodrošināt Koncerna un Mātessabiedrības ilgtspējīgu darbību
un attīstību, attīstības plāna pārvades aktīvos realizācijai nepieciešamo finansējumu, aizņēmuma līgumos noteikto ierobežojošo nosacījumu izpildi.
Aizņēmumu līgumos noteiktie ierobežojošie nosacījumi nav pārkāpti. Lai nodrošinātu aizņēmuma līgumos noteikto ierobežojošo nosacījumu izpildi,
tiek veikta regulāra pašu kapitāla radītāja analīze.
27
KRIEVIJAS KARADARBĪBAS UKRAINĀ IETEKME UZ MĀTESSABIEDRĪBAS UN KONCERNA
DARBĪBU
2022. gada 24. februārī eskalējās Krievijas un Ukrainas militārais konflikts. Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā Krievija un Baltkrievija ir pakļautas
stingrām ekonomiskām un politiskām sankcijām no Eiropas Savienības, ASV un citu valstu puses.
Koncerna vadība nepārtraukti veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu gan elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora, gan vienotā dabasgāzes
pārvades un uzglabāšanas operatora darbības nepārtrauktību un sniegto pakalpojumu pieejamību.
Ievērojot to, ka pašreiz Latvijas energosistēma darbojas sinhronā režīmā ar Krievijas apvienoto (IPS/UPS) sistēmu, AS ''Augstsprieguma tīkls'' ir izvērtējis
iespējamos riskus saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. 2019. gada 22. maijā AST parakstīja Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu
pievienošanas līgumu kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmai (Agreement on the conditions of the future interconnection of power system of
Baltic States and power system of continental Europe). Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir paredzēta līdz
2025. gadam.
Šobrīd pastāvošajā situācijā nav iespējams novērtēt riska līmeni Baltijas energosistēmu iespējamai neplānotai atslēgšanai no Krievijas apvienotās
(IPS/UPS) sistēmas, tomēr AS ''Augstsprieguma tīkls'' kopā ar Baltijas valstu un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoriem ir sagatavojušies
Baltijas elektroenerģijas sistēmu darbības nodrošināšanai arī ārkārtas desinhronizācijas gadījumā. Sagaidāms, ka Baltijas energosistēmu paātrinātas
sinhronizācijas ar Kontinentālo Eiropas elektroenerģijas sistēmu gadījumā radīsies energoapgādes izmaksu pieaugums, tomēr, ievērojot neskaidro un
sarežģīto situāciju, pašreiz nav iespējams novērtēt finansiālās ietekmes apjomu.
Krievijas agresijas Ukrainā dēļ, 2022. gada 19. aprīlī Latvijas valdība konceptuāli vienojās par atteikšanos no Krievijas Federācijas dabasgāzes. Saeimas
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija virzīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz, ka no 2023. gada 1. janvāra tiek
aizliegtas dabasgāzes piegādes no Krievijas Federācijas. Atbalstot komisijas iesniegtos grozījumus, 2022. gada 14. jūlijā Saeima galīgajā lasījumā
pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas nosaka dabasgāzes piegāžu no Krievijas Federācijas aizliegumu no 2023. gada 1. janvāra.
Lai gan šīs ir būtiskas izmaiņas Baltijas un Somijas vienotajā dabasgāzes tirgū, tomēr nav sagaidāma Meitassabiedrības nozīmīguma mazināšanās Latvijas
energosistēmā, kā arī ietekme uz tās darbības nepārtrauktību un finanšu stabilitāti.
Ņemot vērā ārkārtas tirgus apstākļus, kas norāda uz nepieciešamību veikt vērtības samazinājuma pārbaudi, aktīvu vērtības iespējamais samazinājums
vērtēts gan AS ''Augstsprieguma tīkls'' ilgtermiņa aktīviem (tai skaitā ieguldījumam AS ''Conexus Baltic Grid'' kā meitas sabiedrībā), gan AS ''Conexus
Baltic Grid'' ilgtermiņa aktīviem kā daļai no konsolidētās grupas.
AST vadība ir veikusi AST aktīvu vērtības izvērtējumu (izņemot AS ''Augstsprieguma tīkls'' bilancē esošo ieguldījumu AS ''Conexus Baltic Grid''), kā
rezultātā secināts, ka nav nepieciešamas atzīt aktīvu vērtības samazinājumu, jo kopējā aktīvu atgūstamā vērtība pārsniedz to uzskaites vērtību, turklāt
aktīvu, kurus tieši ietekmē potenciālā desinhronizācija no Krievijas, vērtība nav būtiska finanšu pārskatu kontekstā (0.3% no kopējās pamatlīdzekļu
28
vērtības). AST vadības pieņēmumi ir balstīti uz informāciju, kas pieejama finanšu pārskata apstiprināšanas brīdī. Nākotnes notikumu ietekme uz AST
turpmāko darbību var atšķirties no pašreizējā novērtējuma.
Savukārt AS ''Augstsprieguma tīkls'' bilancē esošais ieguldījums AS ''Conexus Baltic Grid'' tiek vērtēts kopsakarībā ar AS ''Conexus Baltic Grid'' ilgtermiņa
aktīvu vērtību AS ''Augstsprieguma tīkls'' konsolidētajā bilancē, pamatojoties ar to, ka AS ''Conexus Baltic Grid'' iegādes vērtība tika noteikta attiecībā
uz tā pamatlīdzekļu un citu ilgtermiņa aktīvu vērtību. AS ''Conexus Baltic Grid'' ir veikusi aktīvu vērtības samazinājuma pārbaudi, kā rezultātā secināts,
ka AS ''Conexus Baltic Grid'' ilgtermiņa aktīvu vērtība nav mazinājusies, līdz ar to arī AS ''Augstsprieguma tīkls'' atsevišķajā un konsolidētajā pārskatā
nav nepieciešams atzīt ieguldījuma vērtības samazinājumu. Detalizēta informācija par AS ''Conexus Baltic Grid'' ilgtermiņa aktīvu vērtība samazinājuma
pārbaudi sniegta Meitassabiedrības finanšu pārskatos https://www.conexus.lv/finansu-parskati.
Koncerns sniedz stratēģiski svarīgus sabiedriskos pakalpojumus. Mātessabiedrība ir valsts īpašumā (100%) esoša kapitālsabiedrība un atbilstoši
Elektroenerģijas tirgus likumam ir vienīgais elektroenerģijas pārvades sistēmas operators Latvijā. Koncerna vadība uzskata, ka svārstīguma
energoapgādes tirgos ietekme tiks mazināta un energoapgādes drošības un stabilitātes nodrošināšana kā valstiski nozīmīgas funkcijas izpilde tiks
atbalstīta, ilgtermiņā nodrošinot Koncerna finanšu stabilitāti.
APSTĀKĻI UN NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIGĀM
2023. gada 14. februāra Ministru kabineta sēdē, valdība lēma par AS “Augstsprieguma tīkls” kapitāla daļu turētāju noteikt Klimata un enerģētikas
ministriju. Tādējādi tiek veicināta Klimata un enerģētikas ministrijas - enerģētikas politikas veidotāju - līdzdalība pārvades sistēmas operatoru AS
"Augstsprieguma tīkls" un AS "Conexus Baltic Grid" attīstībā. Šī iesaiste ir būtisks enerģētiskās drošības priekšnoteikums. Līdz šim AS "Augstsprieguma
tīkls" kapitāla daļu turētājs bija Finanšu ministrija. AS ''Augstsprieguma tīkls'' kapitāla daļu turētāja maiņa neietekmē AST akcionāru struktūru, nemainīgi
100% AST kapitāla daļu pieder valstij.
2023. gada 14. aprīlī tika paziņots par AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājas Guntas Jēkabsones lēmumu atstāt valdes priekšsēdētāja amatu
no 2023. gada 1. augusta. Izmaiņas Mātessbiedrības valdes sastāvā neietekmēs uzņēmuma darbību un AS "Augstsprieguma tīkls" nemainīgi nodrošinās
drošu un stabilu elektropārvadi pieredzējušas komandas vadībā.
Laika posmā no pārskata perioda pēdējās dienas līdz šī finanšu pārskata parakstīšanas datumam nav bijuši citi būtiski notikumi, kas būtiski ietekmētu
AS ''Augstsprieguma tīkls'' koncerna un AS ''Augstsprieguma tīkls'' finanšu pārskatus. Lai gan neskaidrība par notikumu ietekmi uz Koncerna un
Mātessabiedrības darbību nākotnē ir palielinājusies, šobrīd nav konstatēti apstākļi, kas apdraudētu darbības nepārtrauktību un likumiski noteikto
funkciju izpildi.
29
PRIEKŠLIKUMS PAR PEĻŅAS SADALI
AS "Augstsprieguma tīkls" vadība, izpildot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28. pantā minēto, ievērojot Ministra
kabineta 2022. gada 25. janvāra noteikumu Nr. 72 ''Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu'' 3.1.
punktā noteikto, ierosina izmaksāt valstij dividendēs 64% no Mātessabiedrības 2022. gada peļņas jeb 7 033 805 EUR.
Par 2022. gada peļņas sadali lemj AS "Augstsprieguma tīkls" akcionāru sapulce.
Gunta Jēkabsone,
Imants Zviedris,
Gatis Junghāns,
Arnis Daugulis,
valdes priekšsēdētāja
valdes loceklis
valdes loceklis
valdes loceklis
Rīga, 2023. gada 28. aprīlis
Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
30
ZIŅOJUMS
PAR VALDES
ATBILDĪBU
31
ZIŅOJUMS PAR VALDES ATBILDĪBU
AS ''Augstsprieguma tīkls'' valde ir atbildīga par Augstsprieguma tīkls koncerna un AS ''Augstsprieguma tīkls'' finanšu pārskatu sagatavošanu.
Pamatojoties uz AS "Augstsprieguma tīkls" valdes rīcībā esošo informāciju, Augstsprieguma tīkls koncerna un AS "Augstsprieguma tīkls" 2022. gada
pārskati, kas sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, visos būtiskajos aspektos sniedz
patiesu un skaidru priekšstatu par Augstsprieguma tīkls koncerna un AS "Augstsprieguma tīkls" aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai
zaudējumiem un to naudas plūsmām. Vadības ziņojumā sniegtā informācija ir patiesa.
Gunta Jēkabsone,
Imants Zviedris,
Gatis Junghāns,
Arnis Daugulis,
valdes priekšsēdētāja
valdes loceklis
valdes loceklis
valdes loceklis
Rīgā, 2023. gada 28. aprīlis
Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
32
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU PĀRSKATS
Mātessabiedrība | Koncerns | 2021 | |||
Pielikums | 2022 | 2021 | 2022 | EUR | |
EUR | EUR | EUR | (pārklasificēts**) | ||
Ieņēmumi | 4 | 296 000 232 | 125 787 322 | ||
Pārējie ieņēmumi | 5 | 7 191 743 | 5 002 481 | ||
Izlietotās izejvielas un materiāli | 6 | (147 049 033) | (60 705 009) | ( | ( |
Personāla izmaksas | 7 | (18 622 046) | (16 460 878) | ( | ( |
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas | 8 | (97 201 639) | (18 045 926) | ( | ( |
EBITDA* | 40 319 257 | 35 577 990 | |||
Nolietojums un amortizācija | 10.4 | (35 303 616) | (36 904 301) | ( | ( |
Saimnieciskās darbības peļņa/(zaudējumi) | 5 015 641 | (1 326 311) | |||
No meitassabiedrības saņemtās dividendes | 11 | 6 536 774 | 58 286 236 | ||
Finanšu ieņēmumi | 9a | 54 910 | 6 905 | ||
Finanšu izmaksas | 9b | (617 004) | (2 121 135) | ( | ( |
Peļņa pirms nodokļa | 10 990 321 | 54 845 695 | |||
Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 15 | - | - | ( | ( |
Pārskata gada peļņa | 10 990 321 | 54 845 695 | |||
Attiecināma uz: | |||||
Mātessabiedrības akcionāru | 10 990 321 | 54 845 695 | |||
Nekontrolējošo līdzdalību | - | - | |||
* Skaidrojums par papildus ne-SFPS rādītāja pievienošanu sniegts 2. pielikumā.
** skatīt 28. pielikumu.
Pielikumi, kas atspoguļoti no 40. līdz 131. lappusei, ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Gunta Jēkabsone,
Imants Zviedris,
Gatis Junghāns,
Arnis Daugulis,
Māra Grava,
valdes priekšsēdētāja
Rīga, 2023. gada 28. aprīlis
valdes loceklis
valdes loceklis
valdes loceklis
Finanšu un grāmatvedības
departamenta vadītāja
Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
33
VISAPTVEROŠO IENĀKUMU PĀRSKATS
Mātessabiedrība | Koncerns | ||||
Pielikums | 2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |
EUR | EUR | EUR | EUR | ||
PĀRSKATA GADA PEĻŅA | 10 990 321 | 54 845 695 | |||
Pārējie visaptverošie ienākumi / (zaudējumi), kas nav jāpārklasificē uz pelņu | |||||
vai zaudējumiem nākamajos periodos | |||||
Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves (samazinājums)/palielinājums | 10.2a | - | 34 762 721 | ( | |
Pēcnodarbinātības pabalstu novērtēšanas rezultāts | 329 736 | (1 075 235) | ( | ||
Kopā pārējie visaptverošie ienākumi pārskata gadā | 329 736 | 33 687 486 | ( | ||
KOPĀ visaptverošie ienākumi pārskata gadā | 11 320 057 | 88 533 181 | |||
Visaptverošie ienākumi attiecināmi uz: | |||||
Mātessabiedrības akcionāru | 11 320 057 | 88 533 181 | |||
Nekontrolējošo līdzdalību | - | - | |||
Pielikumi, kas atspoguļoti no 40. līdz 131. lappusei, ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Gunta Jēkabsone,
Imants Zviedris,
Gatis Junghāns,
Arnis Daugulis,
Māra Grava,
valdes priekšsēdētāja
Rīga, 2023. gada 28. aprīlis
valdes loceklis
valdes loceklis
valdes loceklis
Finanšu un grāmatvedības
departamenta vadītāja
Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
34
PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI
Mātessabiedrība | Koncerns | ||||||||
Pielikums | 31.12.202 | 2. | 31.12.202 | 1. | 31.12.202 | 2. | 31.12.202 | 1. | |
AKTĪVI | EUR | EUR | EUR | EUR | |||||
Ilgtermiņa aktīvi | |||||||||
Nemateriālie ieguldījumi | 10.1 | 3 055 296 | 2 121 767 | ||||||
Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem | - | - | |||||||
Pamatlīdzekļi | 10.2 | 681 454 229 | 685 805 790 | ||||||
Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem | 4 250 | - | |||||||
Tiesības lietot aktīvus | 10.3 | 14 471 389 | 14 635 417 | ||||||
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi | 11 | 134 441 393 | 134 396 393 | ||||||
Ilgtermiņa nākamo periodu izdevumi | - | - | |||||||
Ilgtermiņa aktīvi kopā | 833 426 557 | 836 959 367 | |||||||
Apgrozāmie līdzekļi | |||||||||
Krājumi | 12 | 425 526 | 517 327 | ||||||
Parādi no līgumiem ar klientiem | 13 | 22 394 781 | 21 508 872 | ||||||
Citi īstermiņa debitori | 14 | 9 490 098 | 1 767 892 | ||||||
Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 14 | 11 512 | 11 512 | ||||||
Nauda | 16 | 92 042 624 | 48 513 943 | ||||||
Apgrozāmie līdzekļi kopā | 124 364 541 | 72 319 546 | |||||||
AKTĪVU KOPSUMMA | 957 791 098 | 909 278 913 | |||||||
Pielikumi, kas atspoguļoti no 40. līdz 131. lappusei, ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Gunta Jēkabsone,
Imants Zviedris,
Gatis Junghāns,
Arnis Daugulis,
Māra Grava,
valdes priekšsēdētāja
Rīga, 2023. gada 28. aprīlis
valdes loceklis
valdes loceklis
valdes loceklis
Finanšu un grāmatvedības
departamenta vadītāja
Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
35
PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI (TURPINĀJUMS)
Mātessabiedrība | Koncerns | ||||||||
Pielikums | 31.12.202 | 2. | 31.12.202 | 1. | 31.12.202 | 2. | 31.12.202 | 1. | |
PASĪVI | EUR | EUR | EUR | EUR | |||||
Pašu kapitāls | |||||||||
Akciju kapitāls | 17a | 391 598 534 | 365 895 957 | ||||||
Rezerves | 17b | 36 584 810 | 37 176 552 | ||||||
Nesadalītā peļņa | 19 336 624 | 62 270 520 | |||||||
Mātessabiedrības akcionāra kapitāla līdzdalības daļa | 447 519 968 | 465 343 029 | |||||||
Nekontrolējošā līdzdalība | 17c | - | - | ||||||
Pašu kapitāls kopā | 447 519 968 | 465 343 029 | |||||||
Ilgtermiņa kreditori | |||||||||
Darbinieku labumu saistības | 18 | 3 294 185 | 3 426 477 | ||||||
Nomas saistības | 20 | 14 184 247 | 14 199 182 | ||||||
Aizņēmumi | 20 | 100 366 699 | 99 966 288 | ||||||
Nākamo periodu ieņēmumi no līgumiem ar klientiem | 19a | 38 084 750 | 38 249 840 | ||||||
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi | 19a | 304 906 927 | 245 801 904 | ||||||
Ilgtermiņa kreditori kopā | 460 836 808 | 401 643 691 | |||||||
Īstermiņa kreditori | |||||||||
Aizņēmumi | 20 | - | - | ||||||
Nomas saistības | 20 | 681 707 | 739 800 | ||||||
Nākamo periodu ieņēmumi no līgumiem ar klientiem | 19b | 3 658 224 | 3 375 254 | ||||||
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi | 19b | 8 695 336 | 5 755 599 | ||||||
Parādi piegādātājiem | 21 | 28 710 448 | 25 631 148 | ||||||
Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības | 15 | - | - | ||||||
Pārējie kreditori | 21 | 7 688 607 | 6 790 392 | ||||||
Īstermiņa kreditori kopā | 49 434 322 | 42 292 193 | |||||||
PASĪVU KOPSUMMA | 957 791 098 | 909 278 913 | |||||||
Pielikumi, kas atspoguļoti no 40. līdz 131. lappusei, ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Gunta Jēkabsone,
Imants Zviedris,
Gatis Junghāns,
Arnis Daugulis,
Māra Grava,
valdes priekšsēdētāja
Rīga, 2023. gada 28. aprīlis
valdes loceklis
valdes loceklis
valdes loceklis
Finanšu un grāmatvedības
departamenta vadītāja
Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
36
PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ
Pielikums
Mātessabiedrība
Akciju
kapitāls
EUR
Nesadalītā
peļņa
EUR
Citas
rezerves
EUR
Pamatlīdzekļu
pārvērtēšanas
rezerve
EUR
Pēcnodarbinātības
pabalstu
novērtēšanas
rezerve
EUR
Reorganizācijas
rezerve
EUR
Kopā
EUR
2020. gada 31. decembrī
363 896 079
16 741 025
2 680 615
28 338 091
490 256
(27 336 704)
384 809 362
Pārskata gada peļņa
-
54 845 695
-
-
-
-
54 845 695
Pārskata gada pārējie visaptverošie ienākumi
-
-
-
34 762 721
(1 075 235)
-
33 687 486
Kopā pārskata gada visaptverošie ienākumi
-
54 845 695
-
34 762 721
(1 075 235)
-
88 533 181
Izmaksātas dividendes
17a
-
(7 999 514)
-
-
-
-
(7 999 514)
Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves
norakstīšana
-
683 192
-
(683 192)
-
-
-
Akciju kapitāla palielināšana
17a
1 999 878
(1 999 878)
-
-
-
-
-
Kopā darījumi ar akcionāru un pārējās pašu
kapitāla izmaiņas
1 999 878
(9 316 200)
-
(683 192)
-
-
(7 999 514)
2021. gada 31. decembrī
365 895 957
62 270 520
2 680 615
62 417 620
(584 979)
(27 336 704)
465 343 029
Pārskata gada peļņa
-
10 990 321
-
-
-
-
10 990 321
Pārskata gada pārējie visaptverošie ienākumi
-
-
-
-
329 736
-
329 736
Kopā pārskata gada visaptverošie ienākumi
-
10 990 321
-
-
329 736
-
11 320 057
Izmaksātas dividendes
17a
-
(29 143 118)
-
-
-
-
(29 143 118)
Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves
norakstīšana
-
921 478
-
(921 478)
-
-
-
Akciju kapitāla palielināšana
17a
25 702 577
(25 702 577)
-
-
-
-
-
Kopā darījumi ar akcionāru un pārējās pašu
kapitāla izmaiņas
25 702 577
(53 924 217)
-
(921 478)
-
-
(29 143 118)
2022. gada 31. decembrī
391 598 534
19 336 624
2 680 615
61 496 142
(255 243)
(27 336 704)
447 519 968
Pielikumi, kas atspoguļoti no 40. līdz 131. lappusei, ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Gunta Jēkabsone,
Imants Zviedris,
Gatis Junghāns,
Arnis Daugulis,
Māra Grava,
valdes priekšsēdētāja
Rīga, 2023. gada 28. aprīlis
valdes loceklis
valdes loceklis
valdes loceklis
Finanšu un grāmatvedības
departamenta vadītāja
Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
37
PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM PAŠU KAPITĀLĀ (TURPINĀJUMS)
Koncerns | |||||||||||
Attiecināms uz Mātessabiedrības akcionāru | Nekontro- | ||||||||||
Pielikums | Akciju | Nesadalītā | Citas | Pamatlīdzekļu | Pēcnodarbinātības | Reorganizācijas | lējošā | Kopā | |||
kapitāls | peļņa | rezerves | pārvērtēšanas | pabalstu | rezerve | Kopā | līdzdalība | EUR | |||
EUR | EUR | EUR | rezerve | novērtēšanas rezerve | EUR | EUR | |||||
EUR | EUR | ||||||||||
2020.gada | 31.decembrī | ( | |||||||||
Pārskata gada peļņa | |||||||||||
Pārskata gada pārējie visaptverošie ienākumi | ( | ( | |||||||||
Kopā pārskata gada visaptverošie ienākumi | ( | ||||||||||
Izmaksātas dividendes | 17a | ( | ( | ( | ( | ||||||
Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves norakstīšana | ( | ||||||||||
Akciju kapitāla palielināšana | 17a | ( | |||||||||
Kopā darījumi ar akcionāru un pārējās pašu kapitāla | ( | ( | ( | ( | ( | ||||||
izmaiņas | |||||||||||
2021.gada | 31.decembrī | ( | ( | ||||||||
Pārskata gada peļņa | |||||||||||
Pārskata gada pārējie visaptverošie ienākumi | ( | ( | ( | ||||||||
Kopā pārskata gada visaptverošie ienākumi | ( | ||||||||||
Izmaksātas dividendes | 17a | ( | ( | ( | ( | ||||||
Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves norakstīšana | ( | ||||||||||
Akciju kapitāla palielināšana | 17a | ( | |||||||||
Kopā darījumi ar akcionāru un pārējās pašu kapitāla | ( | ( | ( | ( | ( | ||||||
izmaiņas | |||||||||||
2022.gada | 31.decembrī | ( | ( | ||||||||
Pielikumi, kas atspoguļoti no 40. līdz 131. lappusei, ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Gunta Jēkabsone,
Imants Zviedris,
Gatis Junghāns,
Arnis Daugulis,
Māra Grava,
valdes priekšsēdētāja
Rīga, 2023. gada 28. aprīlis
valdes loceklis
valdes loceklis
valdes loceklis
Finanšu un grāmatvedības
departamenta vadītāja
Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
38
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS
Mātessabiedrība | Koncerns | ||||
Pielikums | 2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |
I. Pamatdarbības naudas plūsma | EUR | EUR | EUR | EUR | |
Peļņa pirms nodokļa | 10 990 321 | 54 845 695 | |||
Korekcijas: | |||||
Nemateriālo ieguldījumu amortizācija, pamatlīdzekļu nolietojums un vērtības samazinājums | 10.4 | 34 383 606 | 36 124 265 | ||
Tiesību lietot aktīvus nolietojums | 10.4 | 920 010 | 780 036 | ||
Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu norakstīšana | 10.4 | 275 350 | 257 965 | ||
Uzkrājumu pieaugums / (samazinājums) | 197 444 | (285 013) | |||
Procentu izmaksas | 757 285 | 2 409 909 | |||
Procentu ieņēmumi | 9 | (47 194) | - | ( | |
Dividendes no meitassabiedrības | 11 | (6 536 774) | (58 286 236) | ||
Saimnieciskās darbības peļņa pirms apgrozāmā kapitāla izmaiņām | 40 940 048 | 35 846 621 | |||
Korekcijas: | |||||
Parādu no līgumiem ar klientiem, depozītu un citu īstermiņa debitoru (pieaugums) / samazinājums | (223 171) | 20 096 580 | |||
Krājumu atlikumu samazinājums / (pieaugums) | 91 801 | (3 240) | ( | ||
Parādu piegādātājiem un pārējiem kreditoriem (samazinājums) / pieaugums | (2 396 898) | (20 478 596) | ( | ||
Bruto pamatdarbības naudas plūsma | 38 411 780 | 35 461 365 | |||
Izdevumi procentu maksājumiem | 20 | - | (2 478 825) | ( | ( |
Nomas procentu izdevumi | 20 | (230 846) | (237 970) | ( | ( |
Izdevumi no emitētiem parāda vērtspapīriem | (126 027) | - | ( | ||
Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis | 15 | - | - | ( | ( |
Pamatdarbības neto naudas plūsma | 38 054 907 | 32 744 570 | |||
Pielikumi, kas atspoguļoti no 40. līdz 131. lappusei, ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Gunta Jēkabsone,
Imants Zviedris,
Gatis Junghāns,
Arnis Daugulis,
Māra Grava,
valdes priekšsēdētāja
Rīga, 2023. gada 28. aprīlis
valdes loceklis
valdes loceklis
valdes loceklis
Finanšu un grāmatvedības
departamenta vadītāja
Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
39
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS (TURPINĀJUMS)
Mātessabiedrība | Koncerns | ||||
Pielikums | 2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |
II. Ieguldīšanas darbības naudas plūsma | EUR | EUR | EUR | EUR | |
Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde un izveidošana | (30 958 402) | (31 977 795) | ( | ( | |
Pamatlīdzekļu pārdošana | 10.2 | 258 779 | 95 963 | ||
Saņemtais ES finansējums | 19 | 22 002 822 | 32 393 231 | ||
Saņemtā pārslodzes maksa | 19 | 37 650 929 | 11 441 072 | ||
Saņemtās depozītu atmaksas | - | 25 000 000 | |||
Ieguldījums akcijās | (45 000) | - | ( | ||
Saņemtās dividendes no meitassabiedrības | 11 | 6 536 774 | 58 286 236 | ||
Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma | 35 445 902 | 95 238 707 | |||
III. Finansēšanas darbības naudas plūsma | |||||
Aktīvu nomas maksājumi | 20 | (829 010) | (683 173) | ( | ( |
Saņemtie aizņēmumi no kredītiestādēm | 20 | - | - | ||
Aizņēmumu no kredītiestādēm atmaksa | 20 | - | (116 200 000) | ( | ( |
Aizņēmumu no saistītā uzņēmuma atmaksa | 20 | - | (86 672 207) | ( | |
Emitētās obligācijas | 20 | - | 99 861 000 | ||
Izmaksātās dividendes | 17a | (29 143 118) | (7 999 514) | ( | ( |
Finansēšanas darbības neto naudas plūsma | (29 972 128) | (111 693 894) | ( | ( | |
Neto naudas palielinājums pārskata periodā | 43 528 681 | 16 289 383 | |||
Naudas atlikums pārskata gada sākumā | 48 513 943 | 32 224 560 | |||
Naudas atlikums pārskata gada beigās | 92 042 624 | 48 513 943 | |||
Pielikumi, kas atspoguļoti no 40. līdz 131. lappusei, ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Gunta Jēkabsone,
Imants Zviedris,
Gatis Junghāns,
Arnis Daugulis,
Māra Grava,
valdes priekšsēdētāja
Rīga, 2023. gada 28. aprīlis
valdes loceklis
valdes loceklis
valdes loceklis
Finanšu un grāmatvedības
departamenta vadītāja
Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
40
KONSOLIDĒTO UN
ATSEVIŠĶO FINANŠU
PĀRSKATU
PIELIKUMI
41
Valdes | locekļi un viņu | Gunta Jēkabsone – valdes priekšsēdētāja |
ieņemamie amati | Imants Zviedris – valdes loceklis | |
Gatis Junghāns – valdes loceklis | ||
Arnis Daugulis – valdes loceklis | ||
Mārcis Kauliņš – valdes loceklis (līdz 17.09.2022.) | ||
Padomes locekļi un viņu | Kaspars Āboliņš – padomes priekšsēdētājs | |
ieņemamie amati | Olga Bogdanova – padomes priekšsēdētāja vietniece | |
Armands Eberhards – padomes loceklis | ||
Aigars Ģērmanis – padomes loceklis | ||
Madara Melne – padomes locekle (līdz 08.02.2022.) | ||
AS "Augstsprieguma tīkls" ir pārvades sistēmas operators, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izsniegto licenci Nr. E12001 nodrošina pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades pakalpojumu, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, pastāvīgi nodrošina pārvades sistēmas pakalpojumu pieejamību. AS "Augstsprieguma tīkls" veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu elektroenerģijas pārvadi. Koncerna meitassabiedrība AS ''Conexus Baltic Grid'' ir neatkarīgs vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Latvijā, kas pārvalda vienu no modernākajām dabasgāzes krātuvēm Eiropā - Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un maģistrālo dabasgāzes pārvades sistēmu, kas savieno Latvijas dabasgāzes tirgu ar Lietuvu, Igauniju un Krieviju. Conexus rūpējas par infrastruktūras ilgtspēju un drošību, augstu pakalpojumu kvalitāti, kas veicina tirgus attīstību un nodrošina ekonomisko vērtību klientiem un visai sabiedrībai. Conexus dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumus regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. |
42
43
Meitassabiedrība | Valsts | Uzņēmējdarbības veids | Dibināšana /iegādes datums | Līdzdalība |
AS "Conexus Baltic Grid" | Latvija | Dabasgāzes pārvade un uzglabāšana | 21.07.2020. | 68.46% |
Cauruļvadu transports (NACE kods 49.50) |
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
Pamatlīdzekļu grupa | Lietderīgais kalpošanas laiks, |
Ēkas un būves: | gadi |
Ēkas | 40 - 150 |
Elektrostaciju būves | 50 |
Transporta būves (laukumi, ceļi) | 30 - 50 |
Pārējās inženierbūves | 15 - 65 |
Pārvades līnijas: | |
Augstsprieguma elektroenerģijas pārvades līnijas | 50 |
Pārējās pārvades līnijas | 20-30 |
Tehnoloģiskās iekārtas: | |
Transformatori | 30 - 40 |
Apakšstaciju tehnoloģiskās iekārtas, 110 kV-330 kV | 20 - 40 |
Pārējās tehnoloģiskās iekārtas | 10 - 15 |
Pārējie pamatlīdzekļi | 2 – 20 |
54
55
56
57
58
59
60
61
62
63
64
65
66
JUTĪGUMA ANALĪZE KOPĒJAI PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTA VĒRTĪBAI 2021. GADA 31. DECEMBRĪ, EUR | ||
Palielinājums | Samazinājums | |
Diskonta likme (+/-1 procentpunkts) | 186 059 | (321 940) |
5% | -9% | |
Mēneša algas pieaugums (+/- 1 procentpunkts) | 374 027 | (315 781) |
11% | -9% | |
Darbinieku mainības rādītājs (+/- 1 procentpunkts) | 411 869 | (342 908) |
12% | -10% | |
JUTĪGUMA ANALĪZE KOPĒJAI PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTA VĒRTĪBAI 2022. GADA 31. DECEMBRĪ, EUR | Palielinājums | Samazinājums |
Diskonta likme (+/-1 procentpunkts) | 300 666 | (254 261) |
9% | -8% | |
Mēneša algas pieaugums (+/- 1 procentpunkts) | 290 439 | (250 700) |
9% | -8% | |
Darbinieku mainības rādītājs (+/- 1 procentpunkts) | 328 022 | (279 156) |
10% | -8% |
67
68
69
70
Koncerns | |||||||
Elektroenerģijas | Dabasgāzes | Dabasgāzes | Kopā segmenti | Korekcijas un | Kopā Koncerns | ||
pārvade | pārvade EUR | uzglabāšana | EUR | izslēgšana | EUR | ||
EUR | EUR | EUR | |||||
202 | 2. gads | ||||||
Ārējie klienti | 296 000 232 | 26 259 951 | 28 871 448 | 351 131 631 | - | 351 131 631 | |
Ieņēmumi | 296 000 232 | 26 259 951 | 28 871 448 | 351 131 631 | - | 351 131 631 | |
EBITDA | 40 319 257 | 13 044 716 | 19 169 822 | 72 533 795 | - | 72 533 795 | |
Nolietojums un amortizācija | (35 303 616) | (10 099 447) | (7 759 085) | (53 162 148) | - | (53 162 148) | |
Segmenta peļņa pirms nodokļa | 4 453 547 | 2 562 496 | 11 189 414 | 18 205 457 | - | 18 205 457 | |
Segmentu aktīvi pārskata gada beigās | 823 396 127 | 238 760 565 | 225 048 730 | 1 287 205 422 | (10 708 735) | 1 276 496 687 | |
Segmentu saistības pārskata gada beigās | 510 271 130 | 81 986 964 | 48 461 667 | 640 719 761 | 4 489 809 | 645 209 570 | |
Kapitālieguldījumi | 31 485 391 | 5 452 438 | 9 488 226 | 46 440 367 | - | 46 426 055 | |
2021. | gads | ||||||
Ārējie klienti | 125 787 322 | 32 914 919 | 23 996 365 | 182 698 606 | - | 182 698 606 | |
Ieņēmumi | 125 787 322 | 32 442 743 | 23 996 365 | 182 226 430 | - | 182 226 430 | |
EBITDA | 35 577 990 | 18 787 080 | 14 778 098 | 69 143 168 | - | 69 143 168 | |
Nolietojums un amortizācija | (36 904 301) | (10 320 671) | (7 485 078) | (54 710 050) | - | (54 710 050) | |
Segmenta (zaudējumi)/peļņa pirms nodokļa | (3 440 541) | 8 287 047 | 7 186 325 | 12 032 831 | - | 12 032 831 | |
Segmentu aktīvi pārskata gada beigās | 774 882 520 | 250 659 943 | 217 410 340 | 1 242 952 803 | (10 707 401) | 1 232 245 402 | |
Segmentu saistības pārskata gada beigās | 443 935 884 | 85 266 066 | 50 399 910 | 579 601 860 | 4 831 232 | 584 433 092 | |
Kapitālieguldījumi | 33 848 041 | 10 579 496 | 16 772 102 | 61 199 639 | - | 61 199 639 | |
71
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
EBITDA | 40 319 257 | 35 577 990 | 72 533 795 | 69 143 168 |
Nolietojums un amortizācija | (35 303 616) | (36 904 301) | (53 162 148) | (54 710 050) |
Segmentu peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļa un finanšu izmaksām | 5 015 641 | (1 326 311) | 19 371 647 | 14 433 118 |
Finanšu ieņēmumi | 54 910 | 6 905 | 61 559 | 7 607 |
Finanšu izmaksas | (617 004) | (2 121 135) | (1 227 749) | (2 407 894) |
Segmentu peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļa | 4 453 547 | (3 440 541) | 18 205 457 | 12 032 831 |
No meitassabiedrības saņemtās dividendes | 6 536 774 | 58 286 236 | - | - |
Peļņa pirms nodokļa | 10 990 321 | 54 845 695 | 18 205 457 | 12 032 831 |
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Segmenta aktīvi | 823 396 127 | 774 882 520 | 1 287 157 856 | 1 242 952 803 |
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi | 134 394 971 | 134 396 393 | 46 422 | - |
Pamatlīdzekļi* | - | - | (10 708 163) | (10 708 163) |
Parādi no līgumiem ar klientiem | - | - | 572 | 762 |
Kopā aktīvi | 957 791 098 | 909 278 913 | 1 276 496 687 | 1 232 245 402 |
72
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Segmentu saistības | 510 271 130 | 443 935 884 | 640 719 761 | 579 591 860 |
Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības | - | - | 4 490 381 | 4 841 892 |
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem | - | - | (572) | (660) |
Kopā saistības | 510 271 130 | 443 935 884 | 645 209 570 | 584 433 092 |
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Elektroenerģijas pārvade | 263 796 445 | 105 480 292 | 263 796 445 | 105 480 292 |
Dabasgāzes pārvade | - | - | 25 592 141 | 26 424 607 |
Dabasgāzes uzglabāšana | - | - | 18 204 528 | 17 074 136 |
Kopā ieņēmumi no būtiskākajiem klientiem | 263 796 445 | 105 480 292 | 307 593 114 | 148 979 035 |
73
Pārējie ieņēmumi | |||||
Pārslodzes vadība uz robežām | 20.SGS | 63 350 003 | 3 309 834 | 63 350 003 | 3 309 834 |
Pārslodzes vadības ieņēmumi pārvades zudumu izmaksu segšanai** | 20.SGS | 36 539 596 | - | 36 539 596 | - |
Elektriskās jaudas pārslodzes likvidācija | 20.SGS | 14 707 040 | 580 896 | 14 707 040 | 580 896 |
Aktīvu noma | 16.SFPS | 1 768 234 | 1 618 907 | 1 768 234 | 1 618 907 |
KOPĀ PĀRĒJIE IEŅĒMUMI | 116 364 873 | 5 509 637 | 116 364 873 | 5 509 637 | |
IEŅĒMUMI KOPĀ | 296 000 232 | 125 787 322 | 351 131 631 | 182 698 606 | |
**Saskaņā ar Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, plānoto un faktisko ieņēmumu uz izmaksu svārstības
tiek kompensētas nākošajā regulatīvajā periodā. Savukārt, saskaņā ar metodikas 67. punktu Pārvades sistēmas operators var lūgt SPRK atļauju izlietot
74
pārslodzes ieņēmumus 2022. gada elektroenerģijas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksu segšanai. Ievērojot iepriekš minēto,
saņemto SPRK atļauju, 2022. gadā elektroenerģijas pārvades zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksu segšanai novirzīti pārslodzes
maksas ieņēmumi 36 539 596 EUR apmērā.
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Obligātā iepirkuma komponentes ieņēmumi | 564 827 | 4 857 584 | 564 827 | 4 857 584 |
Obligātā iepirkuma komponentes izmaksas | (564 827) | (4 857 584) | (564 827) | (4 857 584) |
Obligātā iepirkuma komponentes, neto | - | - | - | - |
Mātessabiedrība | Koncerns | ||||
2022 | 2021 | 2022 | 2021 | ||
EUR | EUR | EUR | EUR | ||
Ieņēmumi no dabasgāzes balansēšanas darbībām | - | - | 35 537 104 | 18 810 250 | |
Izdevumi no dabasgāzes balansēšanas darbībām | - | - | 35 017 946 | 18 338 074 | |
Dabasgāzes balansēšana, neto | - | - | 519 158 | 472 176 | |
75
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Atzītie nākamo periodu ieņēmumi no ES līdzfinansējuma kapitālieguldījumu | (pārklasificēts*) | |||
realizācijai (skat. 19. pielikumu) | 3 628 395 | 3 447 957 | 4 242 915 | 3 831 771 |
Atzītie nākamo periodu ieņēmumi no pārslodzes maksas | 1 191 483 | 1 040 506 | 1 191 483 | 1 040 506 |
Ieņēmumi no apgrozāmo līdzekļu un pamatlīdzekļu pārdošanas, izslēgšanas, neto | 585 670 | 365 548 | 585 670 | 365 548 |
ES finansiāls atbalsts (mācībām) | - | 840 | - | 840 |
Citi ieņēmumi | 1 786 195 | 147 630 | 2 052 969 | 402 654 |
PĀRĒJIE IEŅĒMUMI KOPĀ | 7 191 743 | 5 002 481 | 8 073 037 | 5 641 319 |
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Balansējošās elektroenerģijas iegāde | 73 818 693 | 27 923 347 | 73 818 693 | 27 923 347 |
Elektroenerģijas pārvades zudumi un tehnoloģiskais patēriņš | 36 539 596 | 16 395 882 | 36 539 596 | 16 395 882 |
Regulējošās elektroenerģijas iegāde | 23 653 879 | 9 573 605 | 23 653 879 | 9 573 605 |
Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas uzturēšanas pakalpojumi | - | - | 4 244 720 | 5 172 301 |
Elektroenerģijas tranzīta zudumi | 10 795 719 | 4 211 314 | 10 795 719 | 4 211 314 |
Izlietoto materiālu un remontu darbu izmaksas | 1 664 347 | 2 227 539 | 3 235 300 | 3 446 915 |
Dabasgāzes izmaksas | - | - | 482 772 | 769 029 |
Elektroenerģija pašpatēriņam | 576 799 | 373 322 | 576 799 | 373 322 |
IZLIETOTĀS IZEJVIELAS UN MATERIĀLI KOPĀ | 147 049 033 | 60 705 009 | 153 347 478 | 67 865 715 |
76
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Atlīdzība par darbu | 13 813 365 | 12 656 478 | 24 554 512 | 22 078 405 |
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 3 317 599 | 2 931 714 | 5 825 131 | 5 158 783 |
Darba koplīgumā noteiktās iemaksas pensiju plānā (noteiktu iemaksu plāns) | 700 257 | 657 497 | 1 270 790 | 1 178 216 |
Citi darba koplīgumā noteiktie pabalsti (noteiktu labumu plāni)* | 790 825 | 215 189 | 790 825 | 215 189 |
Citas personāla izmaksas | - | - | 14 993 | 14 243 |
PERSONĀLA IZMAKSAS KOPĀ | 18 622 046 | 16 460 878 | 32 456 251 | 28 644 836 |
tai skaitā atlīdzība Mātessabiedrības vadībai (valde, padome): | ||||
Atlīdzība par darbu | 840 310 | 671 290 | 1 458 660 | 1 228 776 |
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 198 258 | 157 908 | 344 532 | 294 007 |
Darba koplīgumā noteiktās iemaksas pensiju plānā (noteiktu iemaksu plāns) | - | - | 45 358 | 45 097 |
Citas personāla izmaksas | - | - | 3 000 | - |
77
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Elektriskās jaudas pārslodzes likvidācija* | 77 916 884 | 3 781 782 | 77 916 884 | 3 781 782 |
Elektriskās jaudas rezerve elektroenerģijas sistēmas drošumam | 7 892 280 | 4 088 585 | 7 892 280 | 4 088 585 |
Telekomunikācija elektroenerģijas sistēmas drošumam | 2 995 180 | 2 871 898 | 2 995 180 | 2 871 898 |
Transporta izmaksas | 946 951 | 721 158 | 1 192 118 | 934 786 |
IT sistēmu uzturēšanas izmaksas | 1 443 195 | 1 279 676 | 2 225 235 | 2 004 598 |
Telpu un teritorijas uzturēšanas izmaksas | 1 349 990 | 1 046 644 | 1 349 990 | 1 046 644 |
Sinhronie kompensatori elektroenerģijas sistēmas drošumam | 1 338 608 | 1 269 887 | 1 338 608 | 1 269 887 |
Nodokļi un nodevas | 184 525 | 187 937 | 1 059 157 | 1 522 873 |
Dabas un darba aizsardzības izmaksas | 129 693 | 120 482 | 129 693 | 120 482 |
Pārvades sistēmas aktīvu pārbūves un atjaunošanas darbi | 15 634 | - | 15 634 | - |
Citas izmaksas | 2 988 699 | 2 677 877 | 4 752 365 | 5 044 671 |
PĀRĒJĀS SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IZMAKSAS KOPĀ | 97 201 639 | 18 045 926 | 100 867 144 | 22 686 206 |
78
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |
a) Finanšu ieņēmumi | EUR | EUR | EUR | EUR |
Procentu ieņēmumi no aizdevumiem | 47 194 | - | 47 194 | - |
Citi finanšu ieņēmumi | 7 716 | 6 905 | 14 365 | 7 607 |
Finanšu ieņēmumi kopā | 54 910 | 6 905 | 61 559 | 7 607 |
b) Finanšu izmaksas | ||||
Procentu izmaksas no aizņēmumiem | - | (2 066 651) | (589 271) | (2 328 646) |
Emitēto parāda vērtspapīru kupona procenta izmaksas (20.pielikums) | (526 438) | (105 288) | (526 438) | (105 288) |
Izdevumi par emitētiem parāda vērtspapīriem | - | (2 630) | - | (2 630) |
Kapitalizētās aizņēmuma procentu izmaksas | 148 268 | 301 502 | 148 268 | 301 502 |
Aktīvu nomas procentu izdevumi (20. pielikums) | (230 846) | (237 971) | (251 502) | (260 822) |
Citas finanšu izmaksas | (7 988) | (10 097) | (8 807) | (12 010) |
Finanšu izmaksas kopā | (617 004) | (2 121 135) | (1 227 749) | (2 407 894) |
79
Mātessabiedrība | |||||
Dator- | Pārvades | Nemateriālo | Kopā | ||
programmas un | lietošanas | ieguldījumu | EUR | ||
licences | tiesības | izveidošanas | |||
EUR | EUR | izmaksas | |||
2020.gada | 31.decembris | EUR | |||
Sākotnējā vērtība | 2 108 318 | 1 892 | 199 500 | 2 309 710 | |
Uzkrātā amortizācija | (873 665) | (835) | - | (874 500) | |
Atlikusī vērtība 2020. gada 31. decembrī | 1 234 653 | 1 057 | 199 500 | 1 435 210 | |
2021 | |||||
Iegādāts | 887 557 | - | 256 992 | 1 144 549 | |
Pārgrupēts | 135 000 | - | (135 000) | - | |
Aprēķinātā amortizācija | (457 897) | (95) | - | (457 992) | |
Atlikusī vērtība 2021. gada 31. decembrī | 1 799 313 | 962 | 321 492 | 2 121 767 | |
2021.gada | 31.decembris | ||||
Sākotnējā vērtība | 3 126 796 | 1 892 | 321 492 | 3 450 180 | |
Uzkrātā amortizācija | (1 327 483) | (930) | - | (1 328 413) | |
Atlikusī vērtība 2021. gada 31. decembrī | 1 799 313 | 962 | 321 492 | 2 121 767 | |
2022 | |||||
Iegādāts | 585 678 | - | 983 254 | 1 568 932 | |
Pārgrupēts | 390 000 | - | (390 000) | - | |
Aprēķinātā amortizācija | (635 308) | (95) | - | (635 403) | |
Atlikusī vērtība 2022. gada 31. decembrī | 2 139 683 | 867 | 914 746 | 3 055 296 | |
202 | 2.gada 31.decembris | ||||
Sākotnējā vērtība | 3 993 948 | 1 892 | 914 746 | 4 910 586 | |
Uzkrātā amortizācija | (1 854 265) | (1 025) | - | (1 855 290) | |
Atlikusī vērtība 2022. gada 31. decembrī | 2 139 683 | 867 | 914 746 | 3 055 296 | |
80
Koncerns | |||||
Dator- | Pārvades | Nemateriālo | Kopā | ||
programmas un | lietošanas | ieguldījumu | EUR | ||
licences | tiesības | izveidošanas | |||
EUR | EUR | izmaksas | |||
EUR | |||||
2020.gada | 31.decembris | ||||
Sākotnējā vērtība | 9 807 301 | 1 892 | 205 870 | 10 015 063 | |
Uzkrātā amortizācija | (6 706 347) | (835) | - | (6 707 182) | |
Atlikusī vērtība 2020. gada 31. decembrī | 3 100 954 | 1 057 | 205 870 | 3 307 881 | |
2021 | |||||
Iegādāts | 887 557 | - | 1 100 886 | 1 988 443 | |
Pārgrupēts | 924 210 | - | (924 210) | - | |
Izslēgts | (6 357) | - | - | (6 357) | |
Aprēķinātā amortizācija | (1 126 856) | (95) | - | (1 126 951) | |
Atlikusī vērtība 2021. gada 31. decembrī | 3 779 508 | 962 | 382 546 | 4 163 016 | |
2021.gada | 31.decembris | ||||
Sākotnējā vērtība | 11 316 085 | 1 892 | 382 546 | 11 700 523 | |
Uzkrātā amortizācija | (7 536 577) | (930) | - | (7 537 507) | |
Atlikusī vērtība 2021. gada 31. decembrī | 3 779 508 | 962 | 382 546 | 4 163 016 | |
2022 | |||||
Iegādāts | 585 678 | - | 1 758 611 | 2 344 289 | |
Pārgrupēts | 1 177 416 | - | (1 177 416) | - | |
Aprēķinātā amortizācija | (1 343 905) | (95) | - | (1 344 000) | |
Atlikusī vērtība 2022. gada 31. decembrī | 4 198 697 | 867 | 963 741 | 5 163 305 | |
2022.gada | 31.decembris | ||||
Sākotnējā vērtība | 12 785 449 | 1 892 | 963 741 | 13 751 082 | |
Uzkrātā amortizācija | (8 586 752) | (1 025) | - | (8 587 777) | |
Atlikusī vērtība 2022. gada 31. decembrī | 4 198 697 | 867 | 963 741 | 5 163 305 | |
81
Mātessabiedrība | ||||||||
Zeme, ēkas | Elektroenerģijas | Pārvades līnijas, | Pārējās elektroenerģijas | Pārējie | Pamatlīdzekļu | KOPĀ | ||
EUR | pārvades | tehnoloģiskās | pārvades iekārtas | pamatlīdzekļi | izveidošanas un | EUR | ||
inženierbūves | iekārtas | EUR | EUR | nepabeigto celtniecības | ||||
EUR | EUR | objektu izmaksas | ||||||
2020. | gada 31. decembrī | EUR | ||||||
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | 39 913 349 | 7 781 511 | 1 065 211 783 | 10 735 329 | 10 337 446 | 91 009 302 | 1 224 988 720 | |
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums | (4 013 930) | (3 675 427) | (548 384 479) | (8 607 679) | (5 947 427) | - | (570 628 942) | |
Atlikusī vērtība | 35 899 419 | 4 106 084 | 516 827 304 | 2 127 650 | 4 390 019 | 91 009 302 | 654 359 778 | |
2021 | ||||||||
Iegādāts | - | - | 7 729 | 1 250 | 5 280 422 | 27 414 091 | 32 703 492 | |
Pārgrupēts | 2 057 299 | 209 961 | 93 107 280 | 484 847 | 2 061 772 | (97 921 159) | - | |
Pārdots | - | - | (3 676) | - | - | (92 287) | (95 963) | |
Norakstīts | - | - | (256 871) | - | (1 094) | - | (257 965) | |
Nolietojums | (1 475 357) | (541 405) | (26 275 282) | (729 469) | (2 748 523) | - | (31 770 036) | |
Vērtības pieaugums pārvērtēšanas rezultātā | - | 987 460 | 43 873 271 | 168 764 | - | - | 45 029 495 | |
Vērtības samazinājums pārvērtēšanas rezultātā | - | (3 045) | (14 077 655) | (82 311) | - | - | (14 163 011) | |
Atlikusī vērtība 2021. gada 31. decembrī | 36 481 361 | 4 759 055 | 613 202 100 | 1 970 731 | 8 982 596 | 20 409 947 | 685 805 790 | |
2021. | gada 31. decembrī | |||||||
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | 41 572 109 | 8 365 473 | 1 204 172 346 | 11 471 818 | 17 669 409 | 20 409 947 | 1 303 661 102 | |
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums | (5 090 748) | (3 606 418) | (590 970 246) | (9 501 087) | (8 686 813) | - | (617 855 312) | |
Atlikusī vērtība | 36 481 361 | 4 759 055 | 613 202 100 | 1 970 731 | 8 982 596 | 20 409 947 | 685 805 790 | |
2022 | ||||||||
Iegādāts | 14 313 | - | 20 591 | 1 633 | 764 401 | 29 129 833 | 29 930 771 | |
Pārgrupēts | 2 011 900 | 187 869 | 14 453 603 | 559 044 | 422 795 | (17 635 211) | - | |
Pārdots | - | - | (232 479) | - | - | (26 300) | (258 779) | |
Norakstīts | (11 007) | (4 344) | (259 464) | (122) | (413) | - | (275 350) | |
Nolietojums | (1 381 106) | (526 959) | (27 866 942) | (465 858) | (3 507 338) | - | (33 748 203) | |
Atlikusī vērtība 2022. gada 31. decembrī | 37 115 461 | 4 415 621 | 599 317 409 | 2 065 428 | 6 662 041 | 31 878 269 | 681 454 229 | |
2022. | gada 31. decembrī | |||||||
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | 43 145 635 | 8 617 617 | 1 180 904 761 | 10 418 763 | 19 966 927 | 31 878 269 | 1 294 931 972 | |
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums | (6 030 174) | (4 201 996) | (581 587 352) | (8 353 335) | (13 304 886) | (613 477 743) | ||
Atlikusī vērtība | 37 115 461 | 4 415 621 | 599 317 409 | 2 065 428 | 6 662 041 | 31 878 269 | 681 454 229 |
82
Koncerns | ||||||||||
Zeme, ēkas | Elektroenerģijas | Gāzes pārvades | Pārvades | Pārējās | Pārējie | Avārijas | Pamatlīdzekļu | KOPĀ | ||
EUR | pārvades | ēkas un būves | līnijas, | elektroenerģijas | pamatlīdzekļi | rezerve | izveidošanas un | EUR | ||
inženierbūves | EUR | tehnoloģiskās | pārvades iekārtas | EUR | EUR | nepabeigto | ||||
EUR | iekārtas | EUR | celtniecības | |||||||
EUR | objektu | |||||||||
2020. | gada 31. decembrī | izmaksas, EUR | ||||||||
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | 40 946 703 | 7 781 511 | 760 911 633 | 1 196 131 120 | 10 735 329 | 17 704 794 | 1 563 188 | 101 707 761 | 2 137 482 039 | |
Uzkrātais nolietojums un vērtības | (4 013 930) | (3 675 427) | (438 591 735) | (606 163 138) | (8 607 679) | (10 808 637) | - | - | (1 071 860 546) | |
samazinājums | ||||||||||
Atlikusī vērtība | 36 932 772 | 4 106 084 | 322 319 898 | 589 967 982 | 2 127 650 | 6 896 157 | 1 563 188 | 101 707 761 | 1 065 621 493 | |
2021 | ||||||||||
Iegādāts | - | - | - | 405 796 | 1 250 | 5 789 868 | - | 53 004 580 | 59 201 494 | |
Pārgrupēts | 2 108 113 | 209 961 | 12 852 612 | 96 249 917 | 484 847 | 2 193 704 | - | (114 099 154) | - | |
Pārdots | - | - | (22 006) | (4 577) | - | (240) | - | (92 287) | (119 110) | |
Norakstīts | - | - | (404 182) | (472 559) | - | (2 950) | (24 409) | (83 938) | (988 038) | |
Nolietojums | (1 475 357) | (541 405) | (11 405 968) | (31 156 513) | (729 469) | (3 504 662) | - | - | (48 813 374) | |
Vērtības pieaugums pārvērtēšanas | - | 987 460 | - | 43 873 271 | 168 764 | - | - | - | 45 029 495 | |
rezultātā | ||||||||||
Vērtības samazinājums pārvērtēšanas | - | (3 045) | - | (14 077 655) | (82 311) | - | - | - | (14 163 011) | |
rezultātā | ||||||||||
Atlikusī vērtība 2021. gada 31. | 37 565 528 | 4 759 055 | 323 340 355 | 684 785 662 | 1 970 731 | 11 371 877 | 1 538 779 | 40 436 962 | 1 105 768 949 | |
decembrī | ||||||||||
2021. | gada 31. decembrī | |||||||||
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | 42 656 276 | 8 365 473 | 771 087 876 | 1 337 283 799 | 11 471 818 | 26 393 089 | 1 538 779 | 40 436 962 | 2 239 234 072 | |
Uzkrātais nolietojums un vērtības | (5 090 748) | (3 606 418) | (447 747 521) | (652 498 137) | (9 501 087) | (15 021 212) | - | - | (1 133 465 123) | |
samazinājums | ||||||||||
Atlikusī vērtība | 37 565 528 | 4 759 055 | 323 340 355 | 684 785 662 | 1 970 731 | 11 371 877 | 1 538 779 | 40 436 962 | 1 105 768 949 |
83
Koncerns (turpinājums) | |||||||||||
Zeme, ēkas | Elektroenerģijas | Gāzes | Pārvades | Pārējās | Pārējie | Avārijas | Pamatlīdzekļu | KOPĀ | |||
EUR | pārvades | pārvades | līnijas, | elektroenerģijas | pamatlīdzekļi | rezerve | izveidošanas un | EUR | |||
inženierbūves | ēkas un | tehnoloģiskās | pārvades | EUR | EUR | nepabeigto | |||||
EUR | būves | iekārtas | iekārtas | celtniecības | |||||||
EUR | EUR | EUR | objektu | ||||||||
2022 | izmaksas, EUR | ||||||||||
Iegādāts | 22 619 | - | 44 902 | 1 266 499 | 1 633 | 1 895 697 | - | 40 864 728 | 44 095 678 | ||
Pārgrupēts | 2 011 901 | 187 869 | 15 855 381 | 16 059 578 | 559 044 | 4 462 820 | - | (39 136 593) | - | ||
Pārdots | - | - | - | (232 479) | - | - | - | (26 300) | (258 779) | ||
Norakstīts | (11 007) | (4 344) | (338 961) | (805 926) | (122) | (36 542) | - | - | (1 196 502) | ||
Nolietojums | (1 381 106) | (526 959) | (11 347 304) | (32 786 674) | (465 858) | (4 363 986) | - | - | (50 871 887) | ||
Pārvietots | - | - | - | - | - | - | 286 605 | - | 286 605 | ||
Atlikusī vērtība 2022. gada 31. | 38 207 935 | 4 415 621 | 327 554 373 | 668 286 660 | 2 065 428 | 13 329 866 | 1 825 384 | 42 138 797 | 1 097 824 064 | ||
decembrī | |||||||||||
2022. | gada 31. decembrī | ||||||||||
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība | 44 238 109 | 8 617 617 | 785 685 819 | 1 314 599 932 | 10 418 763 | 33 446 283 | 1 825 384 | 42 138 797 | 2 240 970 704 | ||
Uzkrātais | nolietojums | un vērtības | (6 030 174) | (4 201 996) | (458 131 446) | (646 313 272) | (8 353 335) | (20 116 417) | - | - | (1 143 146 640) |
samazinājums | |||||||||||
Atlikusī vērtība | 38 207 935 | 4 415 621 | 327 554 373 | 668 286 660 | 2 065 428 | 13 329 866 | 1 825 384 | 42 138 797 | 1 097 824 064 | ||
84
Projekta | ||||||
Nepabeigto celtniecības objektu izmaksas | plānotais | 31.12.2022. | 31.12.202 | 1. | ||
pabeigšanas | EUR | EUR | ||||
termiņš | ||||||
330kV starpsavienojuma Valmiera (LV) – Tartu (EE) caurlaides spējas palielināšana | 31.12.2023. | 8 756 682 | 611 711 | |||
Inčukalna pazemes gāzes krātuves PGK darbības uzlabošana | 01.12.2025. | 8 534 857 | 11 638 212 | |||
330kV starpsavienojuma Valmiera (LV) - Tsirgulina (EE) caurlaides spējas palielināšana | 31.12.2024. | 1 806 338 | 536 606 | |||
Kopējo interešu projekts “Latvijas – Lietuvas starpsavienojuma uzlabošana” | 31.12.202 | 3. | 1 180 131 | 488 232 | ||
a/st Nr.208 "Šķirotava" 110kV sadalnes rekonstrukcija | 31.12.2023. | 4 587 227 | 2 425 842 | |||
110kV elektropārvades kabeļu līnijas Nr.210 a/st "Torņkalns"-"Centrālā" caurlaides spējas palielināšana | 31.12.2023. | 2 679 723 | 2 291 962 | |||
Citi projekti | 2023. | -2025. | 14 593 839 | 18 550 079 | ||
Kopā | 42 138 797 | 40 436 962 |
Bilances vērtība, ja netiktu | Bilances vērtība | |||
veikta pārvērtēšana | 31.12.2022 | . | ||
31.12. | 2022. | EUR | ||
EUR | ||||
Elektroenerģijas pārvades inženierbūves | 3 639 527 | 4 415 621 | ||
Gāzes pārvades ēkas un būves | 168 144 521 | 327 554 373 | ||
Pārvades līnijas, tehnoloģiskās iekārtas | 620 395 134 | 668 286 660 | ||
Pārējās elektroenerģijas pārvades iekārtas | 1 626 768 | 2 065 428 | ||
Kopā | 793 805 950 | 1 002 322 082 | ||
85
Bilances vērtība, ja netiktu | Bilances vērtība | |
veikta pārvērtēšana | 31.12.2021. | |
31.12.2021. | EUR | |
EUR | ||
Elektroenerģijas pārvades inženierbūves | 1 564 959 | 4 759 055 |
Gāzes pārvades ēkas un būves | 159 022 487 | 323 340 355 |
Pārvades līnijas, tehnoloģiskās iekārtas | 630 850 339 | 684 785 662 |
Pārējās elektroenerģijas pārvades iekārtas | 1 512 509 | 1 970 731 |
Kopā | 792 950 294 | 1 014 855 803 |
86
Iegādes | Uzkrātais | Bilances | Bilances | |||
vērtība, ja | nolietojums, ja | vērtība, ja | vērtība | |||
netiktu veikta | netiktu veikta | netiktu veikta | 31.12.202 | 2. | ||
pārvērtēšana | pārvērtēšana | pārvērtēšana | EUR | |||
EUR | EUR | 31.12.202 | 2. | |||
Elektroenerģijas pārvades inženierbūves | 8 660 301 | 5 020 774 | EUR | 3 639 527 | 4 415 621 | |
Pārvades līnijas, tehnoloģiskās iekārtas | 1 120 791 336 | 554 897 533 | 565 893 803 | 599 317 409 | ||
Pārējās elektroenerģijas pārvades iekārtas | 10 283 091 | 8 656 323 | 1 626 768 | 2 065 428 | ||
KOPĀ | 1 139 734 728 | 568 574 630 | 571 160 098 | 605 798 458 |
87
Iegādes | Uzkrātais | Bilances | Bilances | |
vērtība, ja | nolietojums, ja | vērtība, ja | vērtība | |
netiktu veikta | netiktu veikta | netiktu veikta | 31.12.2021. | |
pārvērtēšana | pārvērtēšana | pārvērtēšana | EUR | |
EUR | EUR | 31.12.2021. | ||
EUR | ||||
Elektroenerģijas pārvades inženierbūves | 6 034 892 | 4 469 933 | 1 564 959 | 4 759 055 |
Pārvades līnijas, tehnoloģiskās iekārtas | 1 136 669 755 | 560 896 132 | 575 773 623 | 613 202 100 |
Pārējās elektroenerģijas pārvades iekārtas | 9 542 738 | 8 030 229 | 1 512 509 | 1 970 731 |
KOPĀ | 1 152 247 385 | 573 396 294 | 578 851 091 | 619 931 886 |
88
89
Mātessabiedrība | Koncerns | ||
Ēkas un zeme | Ēkas un zeme | ||
EUR | EUR | ||
2020. | gada 31. decembrī | ||
Sākotnējā vērtība | 17 807 389 | 18 341 883 | |
Uzkrātais nolietojums | (3 595 096) | (3 626 007) | |
Atlikusī vērtība | 14 212 293 | 14 715 876 | |
2021 | |||
Atzītas izmaiņas nomas līgumos | 57 729 | 98 705 | |
Tiesību lietot aktīvus pieaugums | 1 145 431 | 1 145 431 | |
Nolietojums | (780 036) | (873 488) | |
Atlikusī vērtība 2021. gada 31. decembrī | 14 635 417 | 15 086 524 | |
2021. | gada 31. decembrī | ||
Sākotnējā vērtība | 19 010 549 | 19 586 019 | |
Uzkrātais nolietojums | (4 375 132) | (4 499 495) | |
Atlikusī vērtība | 14 635 417 | 15 086 524 | |
2022 | |||
Atzītas izmaiņas nomas līgumos | 69 881 | 106 527 | |
Tiesību lietot aktīvus pieaugums | 686 101 | 686 101 | |
Nolietojums | (920 010) | (946 261) | |
Atlikusī vērtība 2022. gada 31. decembrī | 14 471 389 | 14 932 892 | |
2022. | gada 31. decembrī | ||
Sākotnējā vērtība | 19 766 531 | 20 270 161 | |
Uzkrātais nolietojums | (5 295 142) | (5 337 269) | |
Atlikusī vērtība | 14 471 389 | 14 932 892 |
90
Mātesabiedrība | Koncerns | |||
2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Pamatlīdzekļu nolietojums (10.2 pielikums) | (33 748 203) | (31 770 036) | (50 871 887) | (48 813 374) |
Nemateriālo ieguldījumu amortizācija (10.1 pielikums) | (635 403) | (457 992) | (1 344 000) | (1 126 951) |
Tiesību lietot aktīvus nolietojums (10.3 pielikums) | (920 010) | (780 036) | (946 261) | (873 488) |
Nolietojums un amortizācija | (35 303 616) | (33 008 064) | (53 162 148) | (50 813 813) |
Vērtības samazinājums pārvērtēšanas rezultātā (10.2a pielikums) | - | (8 312 289) | - | (8 312 289) |
Vērtības pieaugums pārvērtēšanas rezultātā (10.2a pielikums) | - | 4 416 052 | - | 4 416 052 |
Norakstīšana un citas korekcijas | (275 350) | (257 965) | (1 196 902) | (994 393) |
Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums | (275 350) | (4 154 202) | (1 196 902) | (4 890 630) |
KOPĀ nolietojums un amortizācija neieskaitot norakstīšanu un citas | (35 303 616) | (36 904 301) | (53 162 148) | (54 710 050) |
korekcijas | ||||
Mātessabiedrība | Koncerns | ||||
31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. | ||
EUR | EUR | EUR | EUR | ||
Līdzdalība meitas sabiedrību kapitālā, tai skaitā: | 134 394 971 | 134 394 971 | - | - | |
AS ''Conexus Baltic Grid'' | 134 394 971 | 134 394 971 | - | - | |
Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā, tai skatā: | 45 000 | - | 45 000 | - | |
''Baltic RCC" OÜ | 45 000 | - | 45 000 | - | |
Līdzdalība pārējo sabiedrību kapitālā, tai skaitā: | 1 422 | 1 422 | 1 422 | 1 422 | |
AS ''Pirmais slēgtais pensiju fonds'' | 1 422 | 1 422 | 1 422 | 1 422 | |
Atlikusī vērtība pārskata perioda beigās | 134 441 393 | 134 396 393 | 46 422 | 1 422 | |
91
Sabiedrība | Atrašanās vieta | Uzņēmējdarbības veids | Līdzdalības daļa |
AS "Conexus Baltic Grid" | Latvija | Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā | 68.46% |
''Baltic RCC" OÜ | Igaunija | Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu reģionālais koordinācijas centrs | 33.33% |
AS "Pirmais slēgtais pensiju fonds" | Latvija | Pensiju plānu pārvaldīšana | 1.9% |
Pašu kapitāls | Peļņa | Saņemtās dividendes no | ||||
Nosaukums | Meitassabiedrības | |||||
31.12.2022. | 31.12.2021. | 2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |
EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | |
AS ''Conexus Baltic Grid'' | 333 360 664 | 332 404 307 | 11 364 745 | 13 216 732 | 6 536 774 | 58 286 236 |
Ilgtermiņa aktīvi | Īstermiņa aktīvi | Ilgtermiņa saistības | Īstermiņa saistības | |||||
Sabiedrības nosaukums | 31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022 | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. |
EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | |
AS ''Conexus Baltic Grid'' (31.54%) | 435 977 384 | 436 611 515 | 27 831 911 | 31 458 768 | 96 237 057 | 80 261 106 | 34 211 574 | 55 404 870 |
92
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Materiāli un rezerves daļas | 425 526 | 517 327 | 3 240 045 | 2 214 542 |
Dabasgāze | - | - | 1 015 561 | 983 496 |
Samaksātie avansi par krājumiem | - | - | 665 | 30 051 |
Uzkrājumi lēnas aprites krājumiem | - | - | (139 810) | (84 223) |
KRĀJUMI KOPĀ | 425 526 | 517 327 | 4 116 461 | 3 143 866 |
93
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Parādi no līgumiem ar klientiem | ||||
Elektroenerģijas pārvades pakalpojuma parādi | 20 111 627 | 21 083 293 | 20 111 627 | 21 083 293 |
Pārējie pircēju un pasūtītāju parādi | 2 288 649 | 429 929 | 12 525 384 | 13 803 063 |
Kopā parādi no līgumiem ar klientiem | 22 400 276 | 21 513 222 | 32 637 011 | 34 886 356 |
Sagaidāmie kredītzaudējumi | ||||
Pārējiem pircēju un pasūtītāju parādiem | (5 495) | (4 350) | (5 495) | (4 350) |
Sagaidāmie kredītzaudējumi kopā | (5 495) | (4 350) | (5 495) | (4 350) |
Parādi no līgumiem ar klientiem, neto | ||||
Elektroenerģijas pārvades pakalpojuma parādi | 20 111 627 | 21 083 293 | 20 111 627 | 21 083 293 |
Pārējie pircēju un pasūtītāju parādi | 2 283 154 | 425 579 | 12 519 889 | 13 798 713 |
PARĀDI NO LĪGUMIEM AR KLIENTIEM, NETO | 22 394 781 | 21 508 872 | 32 631 516 | 34 882 006 |
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
Parādu no līgumiem ar klientiem vērtības samazinājums | 31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Pārskata gada sākumā | 4 350 | 15 617 | 4 350 | 15 617 |
Iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā | 1 145 | (11 267) | 1 145 | (11 267) |
Pārskata gada beigās | 5 495 | 4 350 | 5 495 | 4 350 |
94
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Saņemamais ES fondu finansējums (skat. 19. pielikumu) | 8 384 944 | 1 174 056 | 8 384 944 | 1 174 056 |
Parāds saistībā ar krāpniecisko darījumu* | 172 850 | - | 172 850 | - |
Uzkrājums krāpnieciskajam darījumam* | (172 850) | - | (172 850) | - |
Citi finanšu aktīvi | 8 384 944 | 1 174 056 | 8 384 944 | 1 174 056 |
Pārmaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis | 11 512 | 11 512 | 11 512 | 11 512 |
Nākamo periodu izmaksas | 1 013 784 | 528 957 | 1 013 784 | 946 096 |
Avanss par balansēšanas pakalpojumiem biržā | - | - | 2 000 000 | - |
Pārējie debitori | 91 370 | 64 879 | 1 027 923 | 430 065 |
Citi nefinanšu aktīvi | 1 116 666 | 605 348 | 4 053 219 | 1 387 673 |
CITI DEBITORI KOPĀ | 9 501 610 | 1 779 404 | 12 438 163 | 2 561 729 |
Mātessabiedrība | Koncerns | ||||||
2022 | 2021 | 2022 | 2021 | ||||
EUR | EUR | EUR | EUR | ||||
Uzņēmumu ienākuma nodoklis | - | - | (2 387 165) | (2 256 640) | |||
Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis | - | - | 341 511 | 320 468 | |||
KOPĀ uzņēmumu ienākuma nodoklis | - | - | (2 045 654) | (1 936 172) |
95
2022 | 2021 | |||
Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības uz gada sākumu | EUR | 4 831 892 | EUR | 5 152 360 |
Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistību samazinājums | (341 511) | (320 468) | ||
Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības uz gada beigām | 4 490 381 | 4 831 892 | ||
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Naudas līdzekļi bankā | 92 042 624 | 48 513 943 | 103 009 740 | 63 190 053 |
NAUDA KOPĀ | 92 042 624 | 48 513 943 | 103 009 740 | 63 190 053 |
96
Akciju skaits | Reģistrētais akciju kapitāls, EUR | ||
202 | 1. gada 1. janvārī | 363 896 079 | 363 896 079 |
Jaunu akciju emisija | 1 999 878 | 1 999 878 | |
2021. | gada 31. decembrī | 365 895 957 | 365 895 957 |
Jaunu akciju emisija | 25 702 577 | 25 702 577 | |
2022. | gada 31. decembrī | 391 598 534 | 391 598 534 |
97
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Pārskata gada sākumā | 3 426 477 | 2 636 255 | 4 800 612 | 3 664 749 |
Atzīts visaptverošo ienākumu pārskatā | (329 736) | 1 075 235 | (193 511) | 1 403 457 |
Atzīts peļņas vai zaudējumu pārskatā | 197 444 | (285 013) | 38 852 | (267 594) |
Pārskata gada beigās | 3 294 185 | 3 426 477 | 4 645 953 | 4 800 612 |
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Pārskata gada sākumā | 3 426 477 | 2 636 255 | 4 800 612 | 3 664 749 |
Samaksātie pēcnodarbinātības pabalsti | (352 360) | (325 546) | (451 907) | (428 438) |
Uzkrājumu izmaiņas | 220 068 | 1 115 768 | 297 248 | 1 564 301 |
Pārskata gada beigās | 3 294 185 | 3 426 477 | 4 645 953 | 4 800 612 |
98
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. | |
a) Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi | EUR | EUR | EUR | EUR |
- no pieslēgumu maksām | 38 084 750 | 38 249 840 | 38 084 750 | 38 249 840 |
Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi no līgumiem ar klientiem | 38 084 750 | 38 249 840 | 38 084 750 | 38 249 840 |
- no Eiropas Savienības finansējuma | 136 421 913 | 140 707 294 | 161 379 662 | 158 863 339 |
– no sagaidāmā Eiropas Savienības finansējuma avansa | 8 384 944 | - | 8 384 944 | - |
- no Eiropas Savienības finansējuma saņemtā avansa | 18 562 500 | - | 18 562 500 | - |
- no pārslodzes maksas ieņēmumiem | 141 537 570 | 105 094 610 | 141 537 570 | 105 094 610 |
Pārējie ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi | 304 906 927 | 245 801 904 | 329 864 675 | 263 957 949 |
KOPĀ Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi | 342 991 677 | 284 051 744 | 367 949 425 | 302 207 789 |
99
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
b) Īstermiņa nākamo periodu ieņēmumi | ||||
- no pieslēgumu maksām | 3 658 224 | 3 375 254 | 3 658 224 | 3 612 539 |
Īstermiņa nākamo periodu ieņēmumi no līgumiem ar klientiem | 3 658 224 | 3 375 254 | 3 658 224 | 3 612 539 |
- nepabeigtie ES līdzfinansētie projekti, tai skaitā: | 3 881 759 | 950 636 | 3 881 759 | 950 636 |
Projekts “Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija ar | 777 947 | 777 947 | 777 947 | 777 947 |
Eiropas tīklu, 2. fāze " | ||||
Baltijas valstu sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu, 1.fāze | 2 950 889 | - | 2 950 889 | - |
Projekts “EU-SysFlex- Eiropas sistēma ar efektīvi koordinētu elastīguma | 37 812 | 37 812 | 37 812 | 37 812 |
izmantošanu lielāka AER īpatsvara integrēšanā'' | ||||
Projekts ''Baltijas elektroenerģijas sistēmu dinamiskās stabilitātes izpēte'' | 26 250 | 26 250 | 26 250 | 26 250 |
Projekts ''Sistēma PSO-SSO-galalietotāja sasaistei, INTERRFACE'' | 88 861 | 108 628 | 88 861 | 108 628 |
- pabeigtie ES līdzfinansētie projekti | 3 609 338 | 2 443 153 | 4 372 019 | 2 978 118 |
- no sagaidāmā Eiropas Savienības finansējuma | - | 1 174 056 | - | 1 174 056 |
- no pārslodzes maksas ieņēmumiem | 1 204 239 | 1 187 754 | 1 204 239 | 1 187 754 |
- no citu projektu finansējuma | - | - | 4 654 | 4 652 |
Pārējie īstermiņa nākamo periodu ieņēmumi | 8 695 336 | 5 755 599 | 9 462 671 | 6 295 216 |
KOPĀ īstermiņa nākamo periodu ieņēmumi | 12 353 560 | 9 130 853 | 13 120 895 | 9 907 755 |
100
Nākamo periodu ieņēmumu no līgumiem ar klientiem (ilgtermiņa un | Mātessabiedrība | Koncerns | ||
īstermiņa) kustība: | 31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Pārskata gada sākumā | 41 625 094 | 43 374 572 | 41 625 094 | 43 374 572 |
Pieslēgumu maksa atzīta peļņas vai zaudējumu pārskatā | (3 467 086) | (3 409 719) | (3 467 086) | (3 409 719) |
Saņemtā pieslēguma maksa no klientu iemaksām | 3 584 966 | 1 660 241 | 3 584 966 | 1 660 241 |
Pārskata gada beigās | 41 742 974 | 41 625 094 | 41 742 974 | 41 625 094 |
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
Pārējo nākamo periodu ieņēmumu (ilgtermiņa un īstermiņa) kustība: | 31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Pārskata gada sākumā | 251 557 503 | 242 608 578 | 270 490 450 | 254 643 244 |
Saņemtais ES līdzfinansējums* | 7 720 085 | 1 207 957 | 7 720 085 | 1 207 957 |
Saņemtais iepriekšējo periodu uzkrātais ES līdzfinansējums | (509 198) | (31 604 872) | (509 198) | (31 604 872) |
Saņemtie nākamo periodu ieņēmumi no ES līdzfinansējuma | 489 433 | 32 393 231 | 8 133 373 | 40 210 739 |
Saņemtais ES līdzfinansējuma avanss** | 21 513 389 | - | 21 513 389 | - |
Saņemtie pārslodzes maksas ieņēmumi*** | 37 650 929 | 11 441 072 | 37 650 929 | 11 441 072 |
IPGK rezervēto jaudu maksa | - | - | (237 284) | 237 284 |
Kapitalizēts līdzfinansēts projekts | - | - | - | 130 468 |
Pārslodzes maksas ieņēmumi iekļauti peļņas vai zaudējumu pārskatā | (1 191 483) | (1 040 506) | (1 191 483) | (1 040 506) |
ES līdzfinansējums iekļauts peļņas vai zaudējumu pārskatā | (3 628 395) | (3 447 957) | (4 242 915) | (4 734 936) |
Pārskata gada beigās | 313 602 263 | 251 557 503 | 339 327 346 | 270 490 450 |
KOPĀ pārskata gada beigās | 355 345 237 | 293 182 597 | 381 070 320 | 312 115 544 |
101
Mātessabiedrība | Koncerns | |||||
31.12.202 | 2. | 31.12.2021. | 31.12.202 | 2. | 31.12.2021. | |
Nākamo periodu ieņēmumi no Eiropas Savienības finansējuma | EUR | EUR | EUR | EUR | ||
1 gads vai mazāk | 7 491 097 | 4 567 845 | 8 253 778 | 5 102 810 | ||
1-5 gadi | 17 441 591 | 14 119 928 | 17 441 591 | 14 119 928 | ||
Virs 5 gadiem | 145 927 766 | 126 587 366 | 170 885 514 | 144 743 411 | ||
Nākamo periodu ieņēmumi no pārslodzes maksas | ||||||
1 gads vai mazāk | 1 204 239 | 1 187 754 | 1 204 239 | 1 187 754 | ||
1-5 gadi | 5 788 368 | 4 642 837 | 5 788 368 | 4 642 837 | ||
Virs 5 gadiem | 135 749 202 | 100 451 773 | 135 749 202 | 100 451 773 | ||
Nākamo periodu ieņēmumi no pieslēgumu maksas | ||||||
1 gads vai mazāk | 3 658 224 | 3 375 254 | 3 658 224 | 3 612 539 | ||
1-5 gadi | 17 512 079 | 13 555 075 | 17 512 079 | 13 555 075 | ||
Virs 5 gadiem | 20 572 671 | 24 694 765 | 20 572 671 | 24 694 765 | ||
Nākamo periodu ieņēmumi no pieslēguma dabasgāzes pārvades sistēmai | ||||||
1 gads vai mazāk | - | - | 4 654 | 4 652 | ||
KOPĀ nākamo periodu ieņēmumi | 355 345 237 | 293 182 597 | 381 070 320 | 312 115 544 | ||
102
Finanšu rādītāju ierobežojumi | 31.12.2022. | 31.12.2021. |
Pašu kapitāla pietiekamība >25% | 47% | 51% |
Neto aizņēmumi / EBITDA <6 | 0.2 | 1.4 |
103
Finanšu rādītāju ierobežojumi | 31.12.2022. | 31.12.2021. |
Pašu kapitāla pietiekamība >50% | 72% | 71% |
Neto aizņēmumi / EBITDA <5 | 2.72 | 2.97 |
Saistību apkalpošanas koeficients (DSCR) >1.2x | 2.85 | 3.73 |
104
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm | - | - | 69 468 183 | 60 282 986 |
Emitēto obligāciju ilgtermiņa daļa | 99 892 726 | 99 866 288 | 99 892 726 | 99 866 288 |
Īstermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm | - | - | 12 899 286 | 37 772 866 |
Aizņēmumi | 99 892 726 | 99 866 288 | 182 322 675 | 197 922 140 |
Ilgtermiņa uzkrātās saistības procentu izmaksām no emitētajām obligācijām | 473 973 | 100 000 | 473 973 | 100 000 |
Īstermiņa uzkrātās saistības par aizņēmumu procentu izmaksām no kredītiestādēm | - | - | 62 480 | 37 369 |
KOPĀ aizņēmumi | 100 366 699 | 99 966 288 | 182 796 648 | 198 059 509 |
Tai skaitā: | ||||
Ilgtermiņa aizņēmumi | 100 366 699 | 99 966 288 | 169 834 882 | 160 249 274 |
Īstermiņa aizņēmumi | - | - | 12 961 766 | 37 810 235 |
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
KOPĀ nomas saistības | 14 865 954 | 14 938 982 | 15 350 376 | 15 406 319 |
Tai skaitā: | ||||
Ilgtermiņa | 14 184 247 | 14 199 182 | 14 643 605 | 14 647 122 |
Īstermiņa | 681 707 | 739 800 | 706 771 | 759 197 |
105
Mātessabiedrība | ||||||
Aizņēmumi no | Aizņēmumi no | |||||
Nomas saistības | saistītajām | kredītiestādēm | Citi aizņēmumi | Kopā | ||
EUR | pusēm | EUR | EUR | EUR | ||
EUR | ||||||
2020. | gada 31. decembrī | 14 418 995 | 87 084 381 | 116 200 000 | - | 217 703 376 |
Atzītas izmaiņas nomas līgumos | 57 729 | - | - | - | 57 729 | |
Emitēti parāda vērtspapīri (obligācijas) | - | - | - | 99 861 000 | 99 861 000 | |
Jauni līgumi | 1 145 431 | - | - | - | 1 145 431 | |
Atmaksa, izņemot procentu maksājumus | (683 173) | (86 672 207) | (116 200 000) | - | (203 555 380) | |
Procentu maksājumi | (237 970) | (1 752 704) | (726 121) | - | (2 716 795) | |
Aprēķinātie procenti | 237 970 | 1 340 530 | 726 121 | 105 288 | 2 409 909 | |
2021. | gada 31. decembrī | 14 938 982 | - | - | 99 966 288 | 114 905 270 |
Atzītas izmaiņas nomas līgumos | 69 881 | - | - | - | 69 881 | |
Jauni līgumi | 686 101 | - | - | - | 686 101 | |
Atmaksa, izņemot procentu maksājumus | (829 010) | - | - | - | (829 010) | |
Procentu maksājumi | (230 846) | - | - | (126 027) | (356 873) | |
Aprēķinātie procenti | 230 846 | - | - | 526 438 | 757 284 | |
2022. | gada 31. decembrī | 14 865 954 | - | - | 100 366 699 | 115 232 653 |
106
Koncerns | ||||||
Aizņēmumi no | Aizņēmumi no | |||||
Nomas saistības | saistītajām | kredītiestādēm | Citi aizņēmumi | Kopā | ||
EUR | pusēm | EUR | EUR | EUR | ||
EUR | ||||||
2020. | gada 31. decembrī | 14 933 065 | 87 084 381 | 138 075 000 | - | 240 092 446 |
Atzītas izmaiņas nomas līgumos | 98 705 | - | - | - | 98 705 | |
Emitēti parāda vērtspapīri (obligācijas) | - | - | - | 99 861 000 | 99 861 000 | |
Jauni līgumi | 1 145 431 | - | 84 949 950 | - | 86 095 381 | |
Atmaksa, izņemot procentu maksājumus | (770 882) | (86 672 207) | (124 969 096) | - | (212 435 036) | |
Procentu maksājumi | (260 821) | (1 752 704) | (950 748) | - | (2 918 571) | |
Aprēķinātie procenti | 260 821 | 1 340 530 | 988 116 | 105 288 | 2 671 904 | |
2021. | gada 31. decembrī | 15 406 319 | - | 98 093 221 | 99 966 288 | 213 465 828 |
Atzītas izmaiņas nomas līgumos | 106 527 | - | - | - | 106 527 | |
Jauni līgumi | 686 101 | - | 20 000 000 | - | 20 686 101 | |
Atmaksa, izņemot procentu maksājumus | (848 571) | - | (35 688 383) | - | (36 536 954) | |
Procentu maksājumi | (251 502) | - | - | (126 027) | (377 529) | |
Aprēķinātie procenti | 251 502 | - | 25 111 | 526 438 | 803 051 | |
2022. | gada 31. decembrī | 15 350 376 | - | 82 429 949 | 100 366 699 | 198 147 024 |
107
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. | |
Ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumi ar fiksētu procentu likmi: | EUR | EUR | EUR | EUR |
1 gads vai mazāk (ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa) | 473 973 | 100 000 | 2 446 332 | 100 000 |
1–5 gadi | - | - | 7 741 935 | 8 000 000 |
virs 5 gadiem | 99 892 726 | 99 866 288 | 120 215 307 | 121 866 288 |
Kopā | 100 366 699 | 99 966 288 | 130 403 574 | 129 966 288 |
Ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumi ar mainīgu procentu likmi: | ||||
1 gads vai mazāk (īstermiņa aizņēmumi) | - | - | 2 354 | 24 949 950 |
1 gads vai mazāk (ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa) | - | - | 10 987 053 | 12 860 285 |
1–5 gadi | - | - | 41 403 667 | 30 282 986 |
Kopā | - | - | 52 393 074 | 68 093 221 |
KOPĀ aizņēmumi | 100 366 699 | 99 966 288 | 182 796 648 | 198 059 509 |
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
1 gads vai mazāk | 681 707 | 739 800 | 706 771 | 759 197 |
1-5 gadi | 3 242 843 | 2 149 613 | 3 343 099 | 2 597 553 |
Virs 5 gadiem | 10 941 404 | 12 049 569 | 11 300 506 | 12 049 569 |
KOPĀ nomas saistības | 14 865 954 | 14 938 982 | 15 350 376 | 15 406 319 |
108
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Finanšu saistības | ||||
Parādi par elektroenerģiju un dabasgāzi | 22 243 344 | 17 595 113 | 22 243 344 | 17 639 640 |
Parādi par materiāliem un pakalpojumiem | 6 467 104 | 8 036 035 | 13 877 958 | 15 281 343 |
Uzkrātās saistības | 95 367 | 15 902 | 2 356 219 | 6 108 141 |
Pārējās īstermiņa finanšu saistības | 2 662 036 | 2 907 326 | 2 662 036 | 3 931 938 |
KOPĀ finanšu saistības | 31 467 851 | 28 554 376 | 41 139 557 | 42 961 062 |
Nefinanšu saistības | ||||
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un pārējie nodokļi | 1 455 831 | 299 430 | 2 532 591 | 504 162 |
Saņemtie pieslēguma maksas avansi | 479 283 | 1 247 950 | 479 283 | 1 247 950 |
Saņemtie avansa maksājumi | 650 | 131 | 8 581 032 | 956 942 |
Pārējās īstermiņa nefinanšu saistības | 2 995 440 | 2 319 653 | 4 123 429 | 3 549 100 |
KOPĀ nefinanšu saistības | 4 931 204 | 3 867 164 | 15 716 335 | 6 258 154 |
KOPĀ parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem, t.sk. | 36 399 055 | 32 421 540 | 56 855 892 | 49 219 216 |
Parādi piegādātājiem
28 710 448
25 631 148
36 121 302
32 920 983
Parādi pārējiem kreditoriem
7 688 607
6 790 392
20 734 590
16 298 233
109
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. | |
EUR | EUR | EUR | EUR | |
Pārskata perioda sākumā | 1 247 950 | 602 252 | 1 247 950 | 602 252 |
Saņemtie pieslēgumu maksas avansi | 1 377 194 | 985 256 | 1 377 194 | 985 256 |
Uz nākamo periodu ieņēmumiem attiecinātie avansi pēc pieslēgumu izbūves pabeigšanas | (2 145 861) | (339 558) | (2 145 861) | (339 558) |
Pārskata perioda beigās | 479 283 | 1 247 950 | 479 283 | 1 247 950 |
110
111
Mātessabiedrība | ||||
Uzskaites vērtība | 1.līmenis, | 2.līmenis, | 3.līmenis, | |
31.12.2022. | EUR | EUR | EUR | EUR |
Aktīvi, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā: | ||||
Pārvērtētie pamatlīdzekļi (10.2. pielikums) | 605 798 458 | - | - | 605 798 458 |
Aktīvi, kuriem patiesā vērtība tiek uzrādīta: | ||||
Nauda (16. pielikums) | 92 042 624 | - | 92 042 624 | - |
Parādi no līgumiem ar klientiem (13. pielikums) | 22 394 781 | - | - | 22 394 781 |
Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi (11. pielikums) | 46 422 | - | - | 46 422 |
Citi debitori (14. pielikums) | 8 384 944 | - | - | 8 384 944 |
Saistības, kurām patiesā vērtība tiek uzrādīta: | ||||
Aizņēmumi (20. pielikums) | 100 366 699 | - | 84 684 725 | - |
Nomas saistības (20. pielikums) | 14 865 954 | - | - | 14 865 954 |
Parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem (21. pielikums) | 31 467 851 | - | - | 31 467 851 |
31.12.2021. | ||||
Aktīvi, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā: | ||||
Pārvērtētie pamatlīdzekļi (10.2. pielikums) | 619 931 886 | - | - | 619 931 886 |
Aktīvi, kuriem patiesā vērtība tiek uzrādīta: | ||||
Nauda (16. pielikums) | 48 513 943 | - | 48 513 943 | - |
Parādi no līgumiem ar klientiem (13. pielikums) | 21 508 872 | - | - | 21 508 872 |
Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi (11. pielikums) | 1 422 | - | - | 1 422 |
Citi debitori (14. pielikums) | 1 174 056 | - | - | 1 174 056 |
Saistības, kurām patiesā vērtība tiek uzrādīta: | ||||
Aizņēmumi (20. pielikums) | 99 966 288 | - | 99 966 288 | - |
Nomas saistības (20. pielikums) | 14 938 982 | - | - | 14 938 982 |
Parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem (21. pielikums) | 28 554 376 | - | - | 28 554 376 |
112
Uzskaites vērtība | 1.līmenis, | Koncerns | 2.līmenis, | 3.līmenis, | |
31.12.2022. | EUR | EUR | EUR | EUR | |
Aktīvi, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā: | |||||
Pārvērtētie pamatlīdzekļi (10.2. pielikums) | 1 002 322 082 | - | - | 1 002 322 082 | |
Aktīvi, kuriem patiesā vērtība tiek uzrādīta: | |||||
Nauda (16. pielikums) | 103 009 740 | - | 103 009 740 | - | |
Parādi no līgumiem ar klientiem (13. pielikums) | 32 631 516 | - | - | 32 631 516 | |
Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi (11. pielikums) | 46 422 | - | - | 46 422 | |
Citi debitori (14. pielikums) | 8 384 944 | - | - | 8 384 944 | |
Saistības, kurām patiesā vērtība tiek uzrādīta: | |||||
Aizņēmumi (20. pielikums) | 182 796 648 | - | 167 114 674 | - | |
Nomas saistības (20. pielikums) | 15 350 376 | - | - | 15 350 376 | |
Parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem (21. pielikums) | 41 139 557 | - | - | 41 139 557 | |
31.12.2021. | |||||
Aktīvi, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā: | |||||
Pārvērtētie pamatlīdzekļi (10.2. pielikums) | 1 014 855 803 | - | - | 1 014 855 803 | |
Aktīvi, kuriem patiesā vērtība tiek uzrādīta: | |||||
Nauda (16. pielikums) | 63 190 053 | - | 63 190 053 | - | |
Parādi no līgumiem ar klientiem (13. pielikums) | 34 882 006 | - | - | 34 882 006 | |
Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi (11. pielikums) | 1 422 | - | - | 1 422 | |
Citi debitori (14. pielikums) | 1 174 056 | - | - | 1 174 056 | |
Saistības, kurām patiesā vērtība tiek uzrādīta: | |||||
Aizņēmumi (20. pielikums) | 198 059 509 | - | 198 059 509 | - | |
Nomas saistības (20. pielikums) | 15 406 319 | - | - | 15 406 319 | |
Parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem (21. pielikums) | 42 961 062 | - | - | 42 961 062 |
113
milj. EUR | |
Elektroenerģijas pārvade | 765 |
Diskonta likme | 6.55% |
Ieņēmumu pieauguma likme, piemērota no 2023. gada | 2.0% |
Pārvades segmenta EBITDA saliktā ikgadējā pieauguma likme 2024.- 2032. gadā | 2.9% |
114
milj. EUR | |
Dabasgāzes pārvade | 216 |
Dabasgāzes uzglabāšana | 193 |
Diskonta likme | 6.55% |
Ieņēmumu pieauguma likme, piemērota no 2023. gada | 1.0% |
Pārvades segmenta EBITDA saliktā ikgadējā pieauguma likme 2024.- 2032. gadā | 6.8% |
Uzglabāšanas segmenta EBITDA saliktā ikgadējā pieauguma likme 2024.- 2032. gadā | 3.3% |
115
likmei paliekot nemainīgai 1.0%, dabasgāzes pārvades ilgtermiņa aktīvu atgūstamā vērtība kļūst vienāda ar tās uzskaites vērtību, EBITDA saliktā ikgadējā
pieauguma likmei 2024.- 2032. gadā sasniedzot 5.7%, savukārt dabasgāzes uzglabāšanas ilgtermiņa aktīvu atgūstamā vērtība kļūst vienāda ar tās uzskaites
vērtību, EBITDA saliktā ikgadējā pieauguma likmei 2024.- 2032. gadā sasniedzot 2.3%.
Vadības pieņēmumi ir balstīti uz informāciju, kas pieejama finanšu pārskata apstiprināšanas brīdī. Nākotnes notikumu ietekme uz Koncerna turpmāko darbību
var atšķirties no pašreizējā novērtējuma.
116
Uzskaites vērtība | Mātessabiedrība | ||||||
31.12.2021. | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 -… | Kopā | ||
Nomas saistības | 14 938 982 | 838 508 | 806 478 | 764 375 | 15 461 699 | 17 871 060 | |
Emitētās obligācijas | 99 966 288 | 98 630 | 472 603 | 472 603 | 101 417 883 | 102 461 719 | |
Parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem | 28 554 376 | 28 554 376 | - | - | - | 28 554 376 | |
Kopā | 143 459 646 | 29 491 514 | 1 279 081 | 1 236 978 | 116 879 582 | 148 887 155 | |
31.12.202 | 2. | 2023 | 2024 | 2025 | 2026 -… | Kopā | |
Nomas saistības | 14 865 954 | 902 036 | 901 945 | 901 793 | 14 871 322 | 17 577 096 | |
Emitētās obligācijas | 100 366 699 | 472 603 | 472 603 | 472 678 | 100 945 205 | 102 363 089 | |
Parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem | 31 467 851 | 31 467 851 | - | - | - | 31 467 851 | |
Kopā | 146 700 504 | 32 842 490 | 1 374 548 | 1 374 471 | 115 816 527 | 151 408 036 | |
Uzskaites vērtība | Koncerns | ||||||
31.12.2021. | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 -… | Kopā | ||
Nomas saistības | 15 406 319 | 877 774 | 831 542 | 789 439 | 16 302 379 | 18 801 134 | |
Aizņēmumi no kredītiestādēm | 98 093 221 | 38 022 412 | 31 423 136 | 2 108 646 | 27 718 781 | 99 272 975 | |
Emitētās obligācijas | 99 966 288 | 98 630 | 472 603 | 472 603 | 101 417 883 | 102 461 719 | |
Parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem | 42 961 061 | 42 961 061 | - | - | - | 42 961 061 | |
Kopā | 256 426 889 | 81 959 877 | 32 727 281 | 3 370 688 | 145 439 043 | 263 496 889 | |
31.12.2022. | 2023 | 2024 | 2025 | 2026 -… | Kopā | ||
Nomas saistības | 15 350 376 | 927 100 | 927 009 | 926 857 | 15 739 206 | 18 520 172 | |
Aizņēmumi no kredītiestādēm | 82 429 949 | 15 171 022 | 14 743 768 | 19 545 505 | 45 377 570 | 94 837 865 | |
Emitētās obligācijas | 100 366 699 | 472 603 | 472 603 | 472 678 | 100 945 205 | 102 363 089 | |
Parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem | 41 139 557 | 41 139 557 | - | - | - | 41 139 557 | |
Kopā | 239 286 581 | 57 710 282 | 16 143 380 | 20 945 040 | 162 061 981 | 256 860 683 | |
117
- |
118
119
Mātessabiedrība | ||
Maksimālā pakļautība kredītriskam | 31.12.2022. | 31.12.2021. |
EUR | EUR | |
Nauda (16.pielikums) | 92 042 624 | 48 513 943 |
Parādi no līgumiem ar klientiem (bruto) (13.pielikums) | 22 400 276 | 21 513 222 |
Citi finanšu debitori (bruto) (14.pielikums) | 8 557 794 | 1 174 056 |
KOPĀ | 123 000 694 | 71 201 221 |
Mātessabiedrība | ||
31.12.2022. | 31.12.2021. | |
EUR | EUR | |
Nekavētie parādi | 30 774 361 | 22 679 504 |
Kavētie parādi: | ||
Līdz 3 mēnešiem | 4 394 | 3 424 |
No 3 līdz 12 mēnešiem | 174 375 | - |
No 1 līdz 5 gadiem | 951 | 4 350 |
Vairāk par 5 gadiem | 3 989 | - |
KOPĀ | 30 958 070 | 22 687 278 |
Maksimālā pakļautība kredītriskam | Koncerns | |
31.12.2022. | 31.12.2021. | |
EUR | EUR | |
Nauda (16.pielikums) | 103 009 740 | 63 190 053 |
Parādi no līgumiem ar klientiem (bruto) (13.pielikums) | 32 637 011 | 34 886 356 |
Citi finanšu debitori (14.pielikums) | 8 557 794 | 1 174 056 |
KOPĀ | 135 646 751 | 99 250 465 |
120
Koncerns | ||
31.12.2022. | 31.12.2021. | |
EUR | EUR | |
Nekavētie parādi | 40 991 784 | 36 052 210 |
Kavētie parādi: | ||
Līdz 3 mēnešiem | 23 706 | 3 852 |
No 3 līdz 12 mēnešiem | 174 375 | - |
No 1 līdz 5 gadiem | 951 | 4 350 |
Vairāk par 5 gadiem | 3 989 | - |
KOPĀ | 41 194 805 | 36 060 412 |
121
Bilances postenis | Mātessabiedrība | 31.12.2022. | 31.12.2021. | |
Banka | Kredītreitings (Moody's) | |||
EUR | EUR | |||
Nauda: | SEB banka | Aa3 | 86 968 083 | 28 032 575 |
Nauda norēķinu kontos | Swedbank | Aa3 | 5 067 927 | 20 474 629 |
Luminor bank AS Latvijas filiāle | Baa1 | 6 614 | 6 739 | |
Kopā nauda | 92 042 624 | 48 513 943 |
Bilances postenis | Koncerns | 31.12.2022. | 31.12.2021. | |
Nauda: | Banka | Kredītreitings (Moody's) | EUR | EUR |
SEB banka | Aa3 | 97 643 276 | 28 961 980 | |
Swedbank | Aa3 | 5 190 926 | 21 026 627 | |
Nauda norēķinu kontos | OP Corporate bank plc Latvijas filiāle | Aa3 | 166 771 | 996 872 |
Citadele banka | Baa2 | 1 121 | 999 999 | |
Luminor bank AS Latvijas filiāle | Baa1 | 7 646 | 11 204 575 | |
Kopā nauda | 103 009 740 | 63 190 053 | ||
122
Mātessabiedrība | |||||||
Kavējums līdz | Kavējums | Kavējums | Kavējums | Kavējums | |||
Samaksas termiņa kavējums dienās pēc 9.SFPS | Netiek kavēts | 44 dienām | no 45 līdz | no 91 līdz | no 181 līdz | vairāk kā | Kopā |
90 dienām | 180 dienām | 359 dienām | 360 dienas | ||||
EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | |
Parādi no līgumiem ar klientiem (bruto) (13. pielikums) | 22 389 417 | 4 394 | 468 | 502 | 555 | 4 940 | 22 400 276 |
Citi debitori (bruto) (14. pielikums) | 8 384 944 | - | - | - | 172 850 | - | 8 557 794 |
Sagaidāmie kredītzaudējumi | - | - | - | - | 173 405 | 4 940 | 178 345 |
Koncerns | |||||||
Kavējums līdz | Kavējums | Kavējums | Kavējums | Kavējums | |||
Samaksas termiņa kavējums dienās pēc 9.SFPS | Netiek kavēts | 44 dienām | no 45 līdz | no 91 līdz | no 181 līdz | vairāk kā | Kopā |
90 dienām | 180 dienām | 359 dienām | 360 dienas | ||||
EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | |
Parādi no līgumiem ar klientiem (bruto) (13. pielikums) | 32 606 840 | 23 706 | 468 | 502 | 555 | 4 940 | 32 637 011 |
Citi debitori (bruto) (14. pielikums) | 8 384 944 | - | - | - | 172 850 | - | 8 557 794 |
Sagaidāmie kredītzaudējumi | - | - | - | - | 173 405 | 4 940 | 178 345 |
123
Mātessabiedrība | ||||||||
Netiek | Kavējums līdz | Kavējums | Kavējums | Kavējums | Kavējums | |||
Samaksas termiņa kavējums dienās pēc 9.SFPS | kavēts | 44 dienām | no 45 līdz | no 91 līdz | no 181 līdz | vairāk kā 360 | Kopā | |
90 dienām | 180 dienām | 359 dienām | dienas | |||||
EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | ||
Parādi no līgumiem ar klientiem un citi debitori (bruto) | 22 679 504 | - | 3 424 | - | - | 4 350 | 22 687 278 | |
Sagaidāmie kredītzaudējumi | - | - | - | - | - | 4 350 | 4 350 | |
Koncerns | ||||||||
Netiek | Kavējums līdz | Kavējums | Kavējums | Kavējums | Kavējums | |||
Samaksas termiņa kavējums dienās pēc 9.SFPS | kavēts | 44 dienām | no 45 līdz | no 91 līdz | no 181 līdz | vairāk kā 360 | Kopā | |
90 dienām | 180 dienām | 359 dienām | dienas | |||||
EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | EUR | ||
Parādi no līgumiem ar klientiem un citi debitori (bruto) | 36 052 210 | - | 3 852 | - | - | 4 350 | 36 060 412 | |
Sagaidāmie kredītzaudējumi | - | - | - | - | - | 4 350 | 4 350 | |
124
125
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |
Ieņēmumi | EUR | EUR | EUR | EUR |
Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojums | 73 514 575 | 74 971 551 | 73 514 575 | 74 971 551 |
Balansējošā elektroenerģija | 30 205 990 | 8 637 314 | 30 205 990 | 8 637 314 |
Regulējošā elektroenerģija | 1 843 615 | 427 517 | 1 843 615 | 427 517 |
Reaktīvās enerģijas ieņēmumi | 621 896 | 613 795 | 621 896 | 613 795 |
Obligātā iepirkuma komponentes | 223 692 | 3 325 574 | 223 692 | 3 325 574 |
Gāzes uzglabāšana un pārvade | - | - | 22 060 969 | 18 311 201 |
Ieņēmumi no pārējiem pakalpojumiem | 2 396 715 | 1 993 613 | 2 396 715 | 1 993 613 |
Kopā ieņēmumi no darījumiem ar saistītām sabiedrībām | 108 806 483 | 89 969 364 | 130 867 452 | 108 280 565 |
Izmaksas | ||||
Balansējošās elektroenerģijas iegāde | 14 076 752 | 10 834 310 | 14 076 752 | 10 834 310 |
Regulējošās elektroenerģijas iegāde | 23 652 121 | 9 572 336 | 23 652 121 | 9 572 336 |
Elektroenerģija saimnieciskajām vajadzībām | 81 344 | 136 949 | 81 344 | 136 949 |
Jaudas rezerve elektroenerģijas sistēmas drošumam | 7 892 280 | 4 080 085 | 7 892 280 | 4 080 085 |
Sinhrono kompensatoru izmantošana | 1 338 608 | - | 1 338 608 | - |
Obligātā iepirkuma komponentes | 564 827 | 4 857 584 | 564 827 | 4 857 584 |
Sakaru izdevumi | 3 236 455 | 3 094 890 | 3 236 455 | 3 094 890 |
Elektriskās jaudas pārslodzes likvidācija | 220 200 | - | 220 200 | - |
Ilgtermiņa aizņēmuma procentu maksājumi | - | 1 340 530 | - | 1 340 530 |
Pamatlīdzekļu un zemes noma | 814 362 | 795 693 | 814 362 | 795 693 |
Gāzes uzglabāšana un pārvade | - | - | 5 408 435 | 2 864 545 |
Citas izmaksas | 164 288 | 1 443 792 | 164 288 | 1 443 792 |
Kopā izmaksas darījumiem ar saistītām sabiedrībām | 52 041 237 | 36 156 169 | 57 449 672 | 39 020 714 |
126
Mātessabiedrība | Koncerns | |||
31.12.2022. | 31.12.2021. | 31.12.2022. | 31.12.2021. | |
Debitoru parādi: | EUR | EUR | EUR | EUR |
valsts kontrolētas kapitālsabiedrības | 7 741 949 | 10 827 721 | 11 523 403 | 14 131 607 |
Kreditoru saistības: | ||||
valsts kontrolētas kapitālsabiedrības | 15 821 137 | 12 343 652 | 17 386 223 | 13 053 795 |
127
128
Mātessabiedrība | Koncerns | |||||||
2022 | 2021 | 2022 | 2021 | |||||
Revīzijas pakalpojums | EUR | 36 100 | EUR | 39 000 | EUR | 60 100 | EUR | 69 000 |
Konsultāciju un audita pakalpojumi | 19 500 | 69 900 | 24 800 | 75 200 | ||||
ATLĪDZĪBA ZVĒRINĀTU REVIDENTU KOMERCSABIEDRĪBAI KOPĀ | 55 600 | 108 900 | 84 900 | |||||
129
Pārskats / postenis | Pirms pārklasifikācijas | Pārklasifikācija | Pēc pārklasifikācijas |
2021 | 2021 | ||
PELŅAS VAI ZAUDĒJUMU PĀRSKATS | EUR | EUR | EUR |
Ieņēmumi | 182 226 430 | 472 176 | 182 698 606 |
Pārējie ieņēmumi | 6 113 495 | (472 176) | 5 641 319 |
130
131
* * * * *