tīkls'' kļūst par pirmo Baltijas pārvades sistēmas operatoru, kas emitējis zaļās obligācijas. Šāds AS ''Augstsprieguma tīkls'' solis ir saskaņā ar uzņēmuma

misiju nodrošināt nepārtrauktu, drošu un ilgtspējīgi efektīvu elektroenerģijas pārvadi visā Latvijā, veicināt Latvijas energosistēmas virzību uz nulles

emisiju mērķi, vienlaikus sekmējot Baltijas tirgus attīstību.

tīkls'' izstrādāto elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānu 2022. - 2031. gadam. Kopumā 10 gadu laikā plānots ieguldīt gandrīz 401 milj. EUR,

no kuriem liela daļa paredzēta tieši sistēmas drošuma stiprināšanai un sinhronizācijai ar Eiropas tīkliem. Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas

elektropārvades tīkliem ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas stratēģiskais mērķis, ko apliecina piešķirtais līdzfinansējums 75% apmērā no Eiropas Savienības

tiek rīkotas apmācības un informatīvi pasākumi un ir ieviestas interešu konflikta deklarācijas. Tās reizi gadā iesniedz darbinieki, kuri, pildot amata

pienākumus, piedalās lēmumu pieņemšanā, ir nonākuši vai varētu nonākt interešu konflikta situācijās. Jaunajiem darbiniekiem, uzsākot darba

attiecības, jāapliecina gatavība nepieļaut interešu konfliktu savā darbībā.

padomei Publiskas personas kapitāla daļu un

kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteiktās

kompetences ietvaros. AST Akcionāru sapulces

kompetencē esošos lēmumus pieņem valsts kapitāla daļu

turētāja pārstāvis. 2021. gadā notikušas 4 akcionāru

sapulces, kurās pieņemti vairāki būtiski lēmumi, kas saistīti

izlietošanu, revidenta ievēlēšanu AST 2021. gada pārskata

revīzijai, AST Revīzijas komitejas izveidi un Revīzijas

komitejas locekļu ievēlēšanu, statūtu grozījumiem, kā arī

Pārskata periodā AST padomes sastāvā nemainīgi darbu turpināja padomes priekšsēdētājs Kaspars Āboliņš, padomes priekšsēdētāja vietniece Olga

Bogdanova, padomes locekļi Madara Melne, Armands Eberhards un Aigars Ģērmanis. No 2022. gada 26. janvāra padomes locekle Madara Melne ir

pārtraukusi darbu AST padomē. Padomes locekļu pilnvaru termiņš noteikts līdz 2024. gada 30. decembrim.

Pārskata perioda beigās Koncerna padomē bija divas sievietes (40%) un trīs vīrieši (60%).

2021. gadā notikušas 19 AST padomes sēdes, kurās izskatīti vairāk nekā 100 darba kārtības jautājumi un pieņemti 63 AST padomes lēmumi.

Pārskata periodā AST darbojas Revīzijas komiteja trīs locekļu sastāvā - to veido divi neatkarīgie locekļi un viena no AST padomes atkarīgā locekle.

Revīzijas komiteja par savu darbību un uzdevumu izpildi atskaitās AST padomei.

AST Revīzijas komitejas galvenā loma ir nodrošināt akcionāra un akcionāru sapulces interešu aizsardzību attiecībā uz gada pārskata sagatavošanu, to

revīziju un iekšējās kontroles, riska pārvaldības un iekšējās revīzijas sistēmas darbības efektivitāti, ciktāl tas attiecas uz gada pārskata ticamības un

objektivitātes nodrošināšanu.

AST Revīzijas komitejas darbības mērķi un uzdevumi, darbības principi, tiesības un atbildības ir definētas AST Revīzijas komitejas nolikumā.

2021. gada pārskata periodā AST Revīzijas komitejā bija Andris Puriņš - neatkarīgais Revīzijas komitejas priekšsēdētājs, Ivars Blumbergs - neatkarīgais

Revīzijas komitejas loceklis, un Madara Melne - no AST padomes atkarīgā Revīzijas komitejas locekle. Tomēr, no 2022. gada 26. janvāra Madara Melne

AST kapitāla daļu pārvaldību ikdienas darbībā, vadot un pārstāvot

AST kopīgi, nodrošina tās izpildinstitūcija – valde. AST valdes

uzdevumus un atbildību regulē normatīvie akti, valdes darbības

principus, kā arī galvenos pienākumus nosaka statūti un valdes

Visi valdes locekļi ir neatkarīgi savā darbībā, un valdes locekļiem nav

līdzdalības sadarbības partneru vai saistīto uzņēmumu kapitālā.

AST Valdē ir pieci locekļi, kurus, izvērtējot atbilstību nepieciešamajām kompetencēm, pieredzi un plānoto atbildības jomu, uz piecu gadu pilnvaru

termiņu ievēl AST padome.

2021. gada pārskata periodā Koncerna valdes sastāvā notika izmaiņas. Darbu uzsāka valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone (no 2021. gada 15. jūlija)

Pārskata perioda beigās Koncerna valdē bija viena sieviete (20%) un četri vīrieši (80%).

ievērojot labas pārvaldības prakses nosacījumus. Conexus

izriet gan no Koncerna vispārējā stratēģiskā mērķa, gan

enerģētikas politikas plānošanas dokumentiem.

Detalizēta informācija par Conexus sasniedzamajiem

mērķiem sniegta nodaļā ''Darbības segmenti''.

ņemtas vērā jau ieviestās risku kontroles un esošie risku vadības pasākumi, pēc kā tiek noteikta atlikušā riska vērtība. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu risku

pārvaldību, starp risku periodiskās pārskatīšanas pasākumiem tiek nodrošināta nepārtraukta risku uzraudzība un monitorings (notikumi, incidenti,

ziņojumi u.tml.). Nepieciešamības gadījumā var tikt rosināta ārpuskārtas risku pārskatīšana.

labā, gūstot nepienākošos labumu un nodarot koncernam finansiālu vai reputācijas kaitējumu. Galvenie risku vadības instrumenti: dāvanu

pieņemšanas un piedāvāšanas aizliegums (izņemot lietas ar nenozīmīgu materiālo vērtību), amatu savienošanas aizliegums (izņemot gadījumus,

kad saņemta darba devēja rakstiska piekrišana), interešu konflikta situāciju aizliegums (interešu konflikta deklarācijas, darbinieka apliecinājums

likuma prasībām.

pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma un Eiropas Savienības direktīvu prasības.

Iepirkuma procedūrās, kur iespējams, Koncerns un Mātessabiedrība ievēro zaļā iepirkuma principus (papildus preču vai pakalpojuma cenai tiek vērtētas

dzīves cikla izmaksas vai dzīves cikla izmaksu elementi, kas ietver, piemēram, ar iegādi saistītas izmaksas, lietošanas izmaksas, piemēram,

situācijas.

Tāpat tiek veiktas atbilstošas papildu apmācības darbiniekiem:

samazinot kaitīgo ietekmi uz vidi, racionāli izmantojot dabas resursus un ieviešot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus visās Koncerna un

Mātessabiedrības darbības jomās.

Latvijas tiesību aktus vides aizsardzības jomā;

teritorijām, sugām un biotopiem;

Informācija par Vides aizsardzības politiku pieejama mājaslapā: https://www.ast.lv/lv/content/kvalitates-sistema.

Koncerna energoresursu pārvaldības sistēma ietver elektroenerģijas pārvades, dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades jomas, kas galvenokārt saistītas

ar elektroenerģijas patēriņu elektroenerģiju patērējošās iekārtās, dabasgāzes patēriņu dabasgāzes sadedzināšanas iekārtās, autotransporta un